Vārda dienu šodien svin Elza, Ilizana
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” klientiem ir pieejama VoLTE (Voice over Long-Term Evolution) tehnoloģija, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, kā arī augstāku balss un video zvanu kvalitāti. Šīs tehnoloģijas ieviešanā “Tele2” investēja vairākus miljonus eiro un tā ir pieejama bez maksas.
Kā atzīst uzņēmumā, VoLTE tehnoloģija ir pieejama “iPhone”, “Samsung” un “Sony” viedtālruņu īpašniekiem, kuriem ir pieslēgts kāds no pēcapmaksas tarifu plāniem. Ar precīziem telefonu modeļiem, kuriem pieejama VoLTE, var iepazīties “Tele2” mājas lapā.
“Jau ilgāku laiku VoLTE tehnoloģija atsevišķiem klientiem bija pieejama testa režīmā, jo vēlējāmies pārliecināties, ka viss strādā bez aizķeršanās. Šobrīd ikviens “Tele2” klients, kuram ir viedtālrunis, kas atbalsta VoLTE tehnoloģiju, var, piemēram, balss zvana laikā paralēli arī sūtīt attēlus “WhatsApp” lietotnē vai meklēt informāciju internetā, jo balss sakaru nodrošināšanai tiek izmantots 4G datu tīkls. Līdz šim 4G tīkls bija paredzēts tikai mobilā interneta lietošanai,” stāsta “Tele2” tehniskā departamenta direktore Līga Krūmiņa.
Lai aktivizētu VoLTE savā “Android” viedtālrunī, klientiem vienkārši jāatjaunina tālruņa operētājsistēma. Savukārt “iPhone” tālruņiem jāveic izmaiņas iestatījumos. Ar to, kā to paveikt, var iepazīties “Tele2” mājas lapā https://www.tele2.lv/volte/.
Lasīt tālāk
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļauj SIA “Tele2” un SIA “Bite Latvija” kopīgi izmantot daļu no frekvencēm. Sadarbības īstenošanas rezultātā mobilo sakaru lietotājiem būs ieguvumi gan no projekta, gan no spēcīgas konkurences operatoru starpā, piemēram, plašāks mobilā tīkla pārklājums, ātrāks internets, informē SPRK.
“Latvijā esam pieraduši pie augstas mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes un salīdzinoši lieliem datu pārraides ātrumiem. Līdz ar mūsu vēlmi arvien vairāk skatīties filmas un citu video saturu, strauji pieaug pārraidīto datu apjoms. Datu patēriņa ziņā Latvija jau šobrīd pārsniedz vidējo OECD rādītāju gandrīz trīs reizes. Tas rada vairākus izaicinājumus, tai skaitā vietām tīkla pārslodzi un vāju interneta signālu. Operatoru sadarbība sekmēs mobilo sakaru un interneta pieejamību, vienlaicīgi saglabājot tirgū veselīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Intars Birziņš.
SPRK veica apjomīgu lietas izpēti, pārliecinoties, ka abu operatoru – SIA “Bite Latvija” un SIA “Tele2” sadarbība neapdraud konkurenci elektronisko sakaru tirgū Latvijā. Viens no svarīgiem faktoriem, lai visiem trim mobilo sakaru operatoriem ir vienlīdzīgas iespējas veikt komercdarbību tirgū, ir līdzvērtīga pieeja ierobežotajam frekvenču resursam. Šī iemesla dēļ SPRK ļāva SIA “Tele2” un SIA “Bite Latvija” kopīgi izmantot frekvences tik tālu, cik nerodas nevienlīdzīga konkurence visu trīs mobilo operatoru starpā.
Lasīt tālāk
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis mobilo sakaru operatoram “Tele2” soda naudu 20 000 eiro apmērā par uzņēmuma īstenoto negodīgo komercpraksi, piedāvājot sniegt interneta pakalpojumu par maksu bez patērētāju piekrišanas, informē PTAC. “Tele2” portālam “Delfi” atklāj, ka plāno pārsūdzēt attiecīgo lēmumu.
Jāatgādina, ka “Tele2” lielam skaitam patērētāju 2020. gada 29. un 30. aprīlī nosūtīja īsziņas, kā arī citos veidos paziņoja, ka patērētājiem, neatkarīgi no izvēlētā tarifu plāna, no 2020. gada 1. jūnija uz laiku līdz gada beigām tiek sniegts jauns pakalpojums “Bezlimita internets Latvijā” par papildu maksu 2,50 eiro mēnesī.
PTAC lēmumā konstatēts, ka uzņēmums pakalpojumu lielai daļai savu klientu ir pieslēgusi automātiski, nesaņemot patērētāju aktīvi sniegtu gribas izteikumu – apstiprinājumu, tādā veidā pārkāpjot būtisku patērētāju tiesību aizsardzības principu, kurš aizliedz patērētāja klusēšanu izmantot kā piekrišanu kādas preces vai pakalpojuma pasūtīšanai. PTAC secināja, ka sabiedrība, automātiski sniedzot pakalpojumu par papildu maksu, patērētājam neizdarot par to pasūtījumu, ir pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās patērētāja tiesības un šajā gadījumā patērētājam nav pienākuma pieņemt pakalpojumu un maksāt par to sabiedrības vienpusēji noteikto maksu. Sabiedrības īstenotā komercprakse, konkrētajā veidā piedāvājot patērētājiem pakalpojumu, ir negodīga – profesionālajai rūpībai neatbilstoša un agresīva (tai skaitā, jebkuros apstākļos agresīva) – komercprakse, jo “Tele2” nav ievērojusi patērētāja izvēles brīvību un gribu un pielietojusi patērētāju piespiešanu pakalpojuma izmantošanai un apmaksai un nesamērīgu ietekmi uz patērētājiem kā noslēgto līgumu pusi. Īstenotā negodīgā komercprakse varēja būtiski negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību, proti, patērētājiem būtu jāmaksā par to, ko viņi nav pasūtījuši.
Lasīt tālāk
Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug vēlme lietot mobilo internetu arī ārvalstīs, tādēļ no janvāra vadošais mobilo sakaru operators “Tele2” saviem klientiem, kuriem ir kāds no bezlimita tarifu plāniem, nodrošina iespēju Eiropas* valstīs lietot par 30% lielāku datu apjomu. Saskaņā ar “Tele2” tīkla datiem, 2018. gadā privātpersonu datu kopējais patēriņš ārzemēs palielinājās par aptuveni 60%, salīdzinot ar 2017. gadu.
“Cilvēki arvien biežāk lieto internetu mobilajos telefonos darba un mācību vajadzībām, kā arī izklaidei un norēķiniem, tostarp, arī ceļojot un atrodoties ārpus Latvijas. Mūsu dati rāda, ka pērn ārvalstīs viens lietotājs patērēja vidēji 1,2 GB datu, gada laikā šim apjomam pieaugot par 30%,” stāsta “Tele2” komercdepartamenta direktors Raivo Rosts. “Līdzīgi kā Latvijā, ārvalstīs klienti vēlas lietot datus brīvi, nesatraucoties par pārtēriņu, tādēļ arvien populārāki kļūst bezlimita tarifu plāni, kur pieejamais datu apjoms, ko var lietot, atrodoties ārzemēs, ir pietiekams.”
Jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā visvairāk datu ārvalstīs tika patērēts jūlijā un augustā, kas skaidrojams ar aktīvu atvaļinājumu laiku, cilvēkiem dodoties ārpus Latvijas.
“Tele2” klienti, kuri izmanto bezlimita tarifu plānus, no šī gada 1. janvāri var patērēt būtiski lielāku datu apjomu Eiropas valstīs* bez papildu maksas. Piemēram, “Zelts Bezlimits” tarifu plāna lietotāji var izmantot 8,5 GB iepriekšējo 6 GB vietā. Par 2GB attiecīgi ir arī palielināti bezmaksas datu apjomi tarifu plāniem “Zelts Bezlimits skolēniem” un “Zelts Bezlimits jauniešiem”. Visiem tarifu plāniem ir arī samazināta maksa par iztērētajiem datiem, ja tiek pārtērēts bezmaksas datu apjoms. Plašāku informāciju par tarifiem varat atrast www.tele2.lv.
*Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Mobilo sakaru izmantošanā ārvalstīs pēc pašmāju tarifiem ir domāta tiem, kuri laiku pa laikam izbrauc no dzīvesvietas valsts vai kuriem ir pastāvīga saikne ar citu valsti, piemēram, studējot vai strādājot ārzemēs. Tā nav domāta pastāvīgai mobilo sakaru izmantošanai ārzemēs. Kad izmantojat viesabonēšanu, zvanu un īsziņu skaits nav ierobežots, bet uz datu izmantošanu pēc iekšzemes tarifiem attiecas ierobežojumi un noteikumi, kas atkarīgi no jūsu līguma veida. Proti, pārsniedzot saprātīgu datu pārraides apjomu, par kuru viesabonēšanā maksājat kā mājās, var nākties piemaksāt par datu pārraidi atbilstoši ES mēroga (vairumtirdzniecības) tarifam.
Norēķināšanās par patērēto elektrību ir pašsaprotama, taču ne visi aizdomājas, ka patiesībā elektrības rēķins katru mēnesi varētu būt ievērojami mazāks. Lai lieki netērētu naudu, ir tikai jāzina daži vienkārši principi, tāpēc Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš sniedz padomus, kā mājsaimniecībām samazināt izdevumus par elektrību.
Galvenais un viens no vienkāršākajiem nosacījumiem, lai nepārmaksātu par elektroenerģiju, ir izvēlēties biržas cenas elektrības tarifu. Tas nozīmē, ka klients maksās par patērēto elektrību, atbilstoši tās faktiskajam patēriņam un cenai biržā. Neskatoties uz zināmām biržas cenas svārstībām ik mēnesi, tā ir būtiski zemāka nekā universālā un zemāka nekā fiksētā cena. Piemēram, pusotra gada laikā tikai vienu reizi elektrības biržas cena ir sasniegusi universālā pakalpojuma cenu.
“Biržas cenas tarifs elektrībai ir ekonomiski izdevīgākā izvēle. Taču aptuveni 75% iedzīvotāju katru mēnesi krietni pārmaksā par elektrību, jo ir noslinkojuši pārskatīt savu saņemto elektrības piedāvājumu, tāpēc automātiski saņem universālo pakalpojumu. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vairums Latvijas mājsaimniecību (37%) gadā patērē vismaz 2000 kilovatstundas elektrības[1] jeb vismaz 167 kilovatstundas mēnesī. Tas nozīmē, ka ar vienu nelielu izmaiņu – pārejot uz biržas cenas tarifu, gada laikā ietaupījums ir vismaz 25 eiro[2], bet mājsaimniecībai ar lielāku elektrības patēriņu tas var būt pat 50, 100 un vairāk eiro,” stāsta Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.
Elektrības vidējā cena biržā ir samērā stabila, bet dažādos diennakts laikos tā var būtiski atšķirties – jo konkrētajā brīdī lielāks pieprasījums, jo augstāka ir elektrības cena. Lielākais pieprasījums vēsāko gadalaiku darba dienās ir aptuveni laikā no plkst. 8 līdz 10 un no 17 līdz 20. Brīvdienās elektrības cena parasti ir zemāka nekā darba dienās, un mazliet dārgāka tā ir vakarā no plkst. 17 līdz 20. Savukārt vasaras mēnešos elektroenerģijas cena par kWh ir augstāka nekā ziemā, tomēr šī sezonālā cenas atšķirība parasti nav jūtama, jo vasarā elektrība tiek tērēta mazāk. Elektrības patēriņu un tās cenu pa stundām fiksē viedais skaitītājs, ko bez maksas uzstāda AS Sadales tīkls klientiem, kuri izvēlējušies biržas cenām piesaistītu tarifu plānu.
Zinot tā saucamās elektroenerģijas pieprasījuma pīķa stundas un stundas, kad elektrības cena ir augstākā, iespējams plānot enerģijas patēriņu tā, lai šie diennakts pīķi mēneša beigās nesadārdzina gala rēķinu. Tāpēc var saplānot energoietilpīgākos darbus tā, lai lielākais elektrības patēriņš ir ārpus pīķa stundām, tad lietojot jaudīgākās elektroiekārtas, piemēram, karstā ūdens boileri, elektrisko plīti, cepeškrāsni, veļasmašīnu, veļas žāvētāju, eļļas radiatoru u.tml.
Vēl efektīvākai enerģijas un līdz ar to arī naudas ekonomijai ieteicams sekot elektroenerģijas cenām biržā. Patiesībā tās ir viegli saprotamas un tiek prognozētas dienu iepriekš. Elektrības cena biržā mainās reizi stundā un, piemēram, stundu pirms vai pēc pīķa laika tā mēdz būt pat uz pusi zemāka nekā pieprasītākajās stundās. Katru dienu līdz plkst. 14.00 pēc Latvijas laika kļūst zināma nākamās dienas katras stundas elektrības cena un to iespējams apskatīt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas biržas Nord Pool tīmekļa vietnē nordpoolspot.com/Market-data1/Elspot/Area-Prices/ALL1/Hourly/?view=table. Turklāt, pateicoties viedajiem risinājumiem, elektrības cenu un patēriņa kontrolēšana kļūst vēl ērtāka un efektīvāka.
Kā veidojas gala cena par elektroenerģiju?
Visu elektrības tirgotāju piedāvāto gala cenu par elektroenerģiju veido šādas sastāvdaļas – aptuveni 28% no rēķina summas veido elektrības cena biržā vai pie vairumtirgotāja, aptuveni 40% ir AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales Tīkls izmaksas par pārvades un sadales pakalpojumu, aptuveni 28% obligātā iepirkuma komponente (OIK) jeb maksa par to, ka elektrību ražo no dabasgāzes un atjaunojamajiem resursiem, un ap 4% – elektrības tirgotāja izmaksas.
Kā izvēlēties piemērotāko tarifu plānu?
Mājsaimniecībai piemērotāko tarifu plānu iespējams izvēlēties, zinot vidēji patērēto kilovatstundu skaitu mēnesī. Vietnē www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/ pieejams kalkulators, kurā redzamas ikmēneša izmaksas dažādiem tarifu veidiem. Savukārt dažādos interneta resursos vienuviet apkopoti elektrības tirgotāju piedāvājumi.
Kā notiek elektrības tirgotāja nomaiņa?
Elektrības tirgotāja nomaiņa notiek elektroniski, bez elektrības pārtraukumiem un vadu maiņas. Jāizvēlas kāds no elektrības tirgotāja tarifu plāniem un elektroniski, pa telefonu vai klātienē jāaizpilda pieteikums.
[1] CSP 2015. gada dati
[2] Ietaupījuma aprēķini veikti, izmantojot kalkulatoru www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/