Ikgadējās pārdomas

Lūdzu pieņem manu atvainošanos. Es vēl aizvien prātoju, kā tas būtu bijis. Vai tu būtu mazs eņģelīts vai arī baigais bandīts? Krutais čalis, kas ir draugos ar visiem. Vai arī kautrīgais puisēns ar lielām brūnām acīm? Varbūt tubūtu mazs ģēnijs, kas mīlētu matemātiku.Varūt tu spēlētos vislabākajās drēbēs un padarītu mani traku? Varbūt es tevi pieķertu smēķējam. Es aizdomājos par tavu ādas toni un tavu deguna formu par taviem smiekliem, par tavu runas veidu. Es par to domāju katru gadu. Tapēc es rakstu šīs rindas. Es tevi mīlu, lai vai kas tu būtu bijis. Man ir daudz attaisnojumu tam, kapēc tā notika. Es biju jauns, bet gatavs uzņemties atbildību. Bailes protams nekur nav pazudušas. Mana vīzija par to toreiz bija parāk neskaidra. Kad pienāca laiks rīkoties pēc tās es pieļāvu kļūdu. Es nekad neteikšu sievietei ko darīt ar viņas ķermeni, bet ja viņa nemīl bērnus mums vairs nav par ko runāt.