3. septembris, 2009

Otrā iespēja


Cilvēki iepazīstas. Saiet kopā. Dzīvo. Mīl viens otru. Tad sanāk kāda lielāka nesaprašanās un cilvēki pašķiras. Pēc laika saprot, ka grib atkal būt kopā. Jautājums. Kapēc mēs dodam savām bijušajām otrajām pusītēm otro vai kādu citu pēc skaita iespēju?
Viena lieta noteikti ir pieradums. Mēs pierodam pie otra cilvēka. Nebaidamies vairs no viņa. Jūtamies brīvi tā cilvēka klātbūtnē. Mēs esan mēs paši. Bez tam otrs cilvēks mūs saprot no pusvārda. No vienas puses apnicīgi, bet tai pat laikā ļoti noderīgi. Otra lieta ir spēcīgas jūtas kuras aptumšojās dusmu uzplūdā. Nu tā taču gadās. Trešā lieta ir bailes palikt vienam. Sāk visu no sākuma. Iepazīt otru cilvēku. Taču ko darīt, ja otrs cilvēks ir izdarījis ko nepiedodamu? Sākt no sākuma vai visu turpināt? Tas lai paliek katra paša ziņā.

Padalies ar šo ziņu sociālajos tīklos

Jānis Alksnis

Esmu moderno tehnoloģiju entuziasts ar ilggadēju un plašu pieredzi dažādās informāciju tehnoloģiju jomās, ar savu skatījumu uz lietu kārtību.