Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā divus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Arhīva saturs netiek atjaunots, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus informācijas avotus par šo tēmu.
Kad tie vecie un labie laiki bija, kad Egons Reiters vēl strādāja Radio SWH. Kādā ļoti jaukā un saulainā rudens dienā pirms tiem daudzajiem gadiem viņš uzlika ēterā kādu ļoti superīgu dziesmu. Tik superīgu, ka to sajūtu, kā toreiz jutos nespēju aizmirst vēl tagad. Braucām ar draugiem mašīnā. Pēkšņi bija vienalga ko pārejie domās. Kopējot varen jauku izteicienu, tāda laba sajūta. Sēdēju mašīnai pie stures un mauroju šo dziesmu pilnā rīklē un uzgriezu maģi mašīnā toreiz arī uz pilnu klapi. Vēl tagad dzirdot šo dziesmu nāk atmiņā tā sajūta. Sajūtu, kuru man toreiz pārmeta, ka es esot aizmirsis par visu pasauli. Varbūt tā nebija. Bet varbūt arī bija. Kā jau pēdējā laikā ierasts klausās tikai reģistrētie lietotāji :).
