2. oktobris, 2009

Parex hronoloģija

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka „Parex bankai” ir nopietnas problēmas – no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk – banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

22.oktobrī „Parex banka” pati vēršas Finanšu ministrijā un lūdz palīdzību. Vēstulē valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim Valērijs Kargins lūdz noguldīt bankā 211 miljonus latu. Finanšu ministrija atsaka.

Jau 2007.gada oktobrī Latvija izveido Latvijas Patstāvīgo darba grupu. Tajā ietilpst augstākās amatpersonas, kas pārrauga finanšu lauku – FKTK vadītājs, Latvijas Bankas priekšnieks un finanšu ministrs. Viņu uzdevums bija izstrādāt stratēģiju, kā rīkoties banku krīzes gadījumā.

22. oktobrī, kad kopš septembra sākuma no Parex aizplūduši jau 285 miljoni, Patstāvīgo darba grupa sanāk un spriež, ka krīzes gadījumā svarīgs ir ātrums. Latvijas Banka norāda, ka krīzes situācijā 2-3 dienu laikā bankā X jānogulda 300 – 400 miljonu un dažu stundu laikā jāizlemj par ierobežojumu uzlikšanu naudas aizplūšanai. Sēdē konkrēta banka netiek minēta.

Tikmēr no „Parex bankas” arvien straujāk plūst prom nauda. 27.oktobrī vien aiziet 29 miljoni latu. 31.oktobrī Patstāvīgā darba grupa informē Ministru prezidentu, ka Parex jāglābj. Piedāvājums ir pārņemt banku par vienu latu. Amatpersonas pārrunā, ka banka ir sliktā stāvoklī, tās kapitāla pietiekamība ir tuva nullei. Ka tās pamatā ir nelatvijas izcelsmes nauda. Amatpersonas spriež, ka no bankas aizplūdīs apmēram miljards. Tomēr Ministru prezidents uzstāj, ka pārņemt banku ir lietderīgāk, nekā to aiztaisīt.

Nākamajā nedēļā 4.novembrī risinās galvenie notikumi – valdības sēdē slēgtajā daļā spriež par līgumu ar Karginu un Krasovicki. To uzdod sagatavot Finanšu ministrijai. Valdība izvirza 10 nosacījumus „Parex bankas” īpašniekiem.

Nedēļas beigās līgums ir gatavs un 8.novembrī par to lemj Ministru kabinets. Vēlu vakarā valdība paziņo, ka valsts pārņem „Parex banku”. Valsts bankā ieguldīs 200 miljonus latu. Jau šajā sēde FKTK lūdz uzlikt ierobežojumus finanšu darbībām “Parex”. Valdība tos neuzliek.

Nākamajā dienā sākas lielākā naudas aizplūšana no „Parex bankas”. No 8. līdz 22. novembrim aizplūst 457 miljoni latu. FKTK atkal lūdz uzlikt ierobežojumus, bet Ministru kabinets to atkārtoti nedara. Visbeidzot 1.decembrī pēc jau trešā aicinājuma valdība ierobežo darījumus „Parex bankā” – līdz tam brīdim no bankas pēc Valsts kontroles (VK) aprēķiniem aizplūdis nedaudz vairāk par vienu miljardu latu (1 003 483 810 Ls).

Kā norāda Valsts kontrole, 8.novembra sēdē apstiprinātais Ieguldījuma līgums starp valsti un „Parex bankas” akcionāriem atšķiras no 4.novembra sēdē lemtā. No līguma pazuduši Karginam un Krasovickim nelabvēlīgi punkti – līgums vairs neprasa Karginam un Krasovckim visus savus depozītus ieguldīt bankas pamatkapitālā. Abi bijušie īpašnieki iegulda tikai pa 14 miljoniem latu katrs. Līgums vairs neuzstāj, ka bankā būtu jāiegulda arī cita manta, kas abiem īpašniekiem pieder tieši vai netieši. Līgums neatceļ īpaši labvēlīgos depozītu noguldījuma procentus, kas noslēgti ar akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem. Vēl 4. novembrī tāda prasība līguma projektā bija.

10.novembrī līgumu publiski paraksta un abi bijušie īpašnieki paliek „Parex Bankas” valdē. Tas darīts tāpēc, ka tikai abiem bijušajiem akcionāriem esot zināšanas, kā strādāt ar bankas lielākajiem ieguldītājiem, tā saukto Top 100. Kā minēts Valsts kontroles atzinumā, šie bankas klienti-nerezidenti ir iekļauti starptautiskajos aizdomīgo klientu sarakstos un apsūdzēti krāpnieciskās finanšu darbībās, tāpēc tiem vajadzīga īpaša pieeja. Tomēr naudas aizplūšana turpinās, pēc valsts ienākšanas bankā tieši nerezidenti ir tie, kas izņem savu naudu.

Pēc bankas pārņemšanas valsts „Parex bankā” iegulda kopā 673 915 659 latus. Divi noguldījumi bankā tiek ielikti, pirms bankai ierobežo naudas izņemšanu no bankas. Nekas netraucē nerezidentu virzienā aizplūst 403 miljoniem Latvijas budžeta naudas.

Valsts kontrole secina, ka no bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts. Uz budžeta rēķina Karginam un Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim praktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku.

Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā 9 depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām.

Valsts lēmumu pārņemt banku pamato ar apsvērumiem, ka “Parex” ir sistēmas daļa. Tajā ir daudz valsts iestāžu kontu, depozītu. Latvijas Banka norāda, ka „Parex banka” ir otra lielākā Latvijas banka, tā ir trešajā vietā pēc atvērto norēķinu kontu skaita, ir nozīmīgs spēlētājs valūtas tirgū un pats galvenais – tai ir vislielākais nerezidentu noguldījumu apjoms. Tomēr Valsts kontrole konstatēja, ka 60% noguldītāju “Parex” bankā nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšana ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.

Atklājies arī, ka „Parex bankas” kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti 35,6 miljonu vērtībā, ko galvojusi pati valsts.

Glābjot banku, valdība atkāpusies pati no sava mandāta. 8.novembrī Ivara Godmaņa valdība parakstījās, ka viss, ko ieguldīs „Parex bankā”, ir 200 miljoni un galvojums sindicētajam kredītam. Taču noguldījums sekoja noguldījumam. Rudenī tika teikts, ka valsts par to saņems labus peļņas procentus. Taču arī visa peļņa ieguldīta „Parex bankā”.

Uzdodot veikt noguldījumus „Parex bankā”, Valsts kasei nācās veikt funkcijas, ko likums tai neparedz. Kā norāda Valsts kontrole – Valsts kasei nauda jāaprūpē, gūstot no tā valstij vislielāko labumu. Noguldot to riskantā bankā, Valsts kase izpildīja finanšu ministra rīkojumus, taču īsti likumīgi tas nebija.

Un visbeidzot – 2008.gada beigās aizņemoties 409 miljonus no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), tika pārkāpts likums par 2008.gada valsts budžetu. Tas paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 1,68 miljardus, taču tika pārsniegts par 960 miljoniem latu.

Valsts kontrole arī secinājusi, ka, glābjot „Parex banku”, no Latvijas ekonomikas uz nezināmu laiku ir izņemti 673 915 659 lati, ko valsts var arī neatgūt. Pagājušā gada nogalē šī summa „Parex bankā” tika noguldīta uz dažām nedēļām. Naudu neatmaksāja, un naudas atmaksas datumu pārcēla uz jūliju un augustu. Kā min Valsts kontrole, ieguldītā summa ir 37% no plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009.gada valsts budžetā. No tā visa līdz vasaras vidum valsts atpakaļ saņēmusi vien 50 miljonus latu un 9 miljonus eiro.

Lai ieguldītu naudu Parex bankā, valsts aizņēmās. Tas palielināja valsts parādu no sešiem uz 38%. Procentu maksājums par aizņēmumu Starptautiskajā Valūtas fondā ir 31,8 miljoni latu. Lai steidzami iegūtu naudu, Valsts kase bija spiesta veikt neizdevīgus darījumus – tā pārdeva valsts parādzīmes, ciešot 6 miljonu latu lielus zaudējumus. Valsts centienus naudu steigā aizņemties sajuta visi, kuriem ir kredītsaistības Latvijas komercbankās. 2008.gada nogalē auga pieprasījums pēc brīvas naudas, tāpēc pieauga aizdevumu procentu likmes – līdz pat 15,24% gadā. Cietēji bija visi kredītņēmēji, kuriem ir kredītmaksājums ar mainīgo procentu likmi.

Padalies ar šo ziņu sociālajos tīklos

Jānis Alksnis

Esmu moderno tehnoloģiju entuziasts ar ilggadēju un plašu pieredzi dažādās informāciju tehnoloģiju jomās, ar savu skatījumu uz lietu kārtību.