Vārda dienu šodien svin Andrejs, Andrievs, Andris
Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā izsolē iegādājies papildu frekvences vēl straujākai 5G pakalpojumu attīstībai. Ierobežotas radiofrekvenču joslas 3750–3775 MHz lietošanas tiesības LMT iegādājies uz 20 gadiem.
“Nav noslēpums, ka 5G tehnoloģija paver jaunas iespējas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, tāpēc LMT to mērķtiecīgi attīsta. Līdzšinējais darbs pie 5G tīkla infrastruktūras attīstības ir bijis veiksmīgs, bet pie tā viennozīmīgi nedrīkst apstāties. Papildus iegādātās frekvences ļaus palielināt 5G tīkla kapacitāti, lai pēc iespējas plašāks cilvēku loks Latvijā varētu izmantot 5G sniegtās priekšrocības vienas bāzes stacijas darbības zonā,” komentē LMT prezidents Juris Binde.
Pateicoties līdz šim veiktajām mērķtiecīgajām investīcijām 5G tīkla izbūvē, LMT 5G bāzes staciju skaits šobrīd sasniedz jau 400, nodrošinot plašāko 5G datu pārraides tīklu valstī – vairāk nekā 180 apdzīvotās vietās visā Latvijā. Šī gada deviņos mēnešos tīkla un infrastruktūras attīstībā LMT ieguldījis 20 miljonus eiro, ar šīm investīcijām ievērojami apsteidzot pārējos tirgus dalībniekus.
Tajā apskatīs MI attīstību Latvijā un pasaulē, īpaši pievēršoties šī rīka izmantošanas potenciālam ekonomikas transformācijā un ilgtspējā. Konference norisināsies 30. novembrī konferenču telpā “Fantadroms” Rīgā.
Mākslīgais intelekts šobrīd ir kļuvis par vienu no apspriestākajiem tematiem publiskajā telpā. Tas ir sastopams teju visās jaunākajās tehnoloģijās, taču rodas jautājums – kāds ir tā potenciāls? Konferencē “LIKTA(I)2023” aizraujošās intervijās un prezentācijās tiks diskutēts par mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām līdz šim, tostarp skatot to, kā šis rīks var viest pārmaiņas uzņēmējdarbībā, un līdz ar to – arī ekonomikas transformācijas un ilgtspējas risinājumos. Tāpat konferencē tiks aplūkota arī medaļas otra puse, proti, kādi ir mākslīga intelekta ierobežojumi un kur tā izmantošana praktiski nebūtu iespējama.
Lasīt tālāk
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izsludinājis atklātu konkursu uz VID Informātikas pārvaldes direktora amatu.
Kā liecina darba sludinājums, tiek piedāvāta mēnešalga no 5288 līdz 5528 eiro (bruto), pārbaudes laikā līdz 5348 eiro. Iespējamas arī stratēģiskās piemaksas līdz 30% no mēnešalgas apmēra.
Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 30. oktobrim.
“Nodokļu un muitas digitālie pakalpojumi ir ikdienas darba rīks uzņēmējiem. Tāpat arī visi iedzīvotājiem nepieciešamie VID pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē. Šobrīd ir svarīgi stratēģiski turpināt VID ceļu digitālajā attīstībā. Tāpēc meklējam zinošu un profesionālu vadītāju, lai varam tehnoloģiju dotās iespējas izmantot aizvien labāk – cilvēkiem nereti sarežģītās nodokļu likumu prasības palīdzēt izpildīt vienkārši, saprotami un intuitīvi,” komentē VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Konkursa komisiju vada Jaunzeme; komisijas locekļi ir institūciju deleģētie pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, kā arī VID pārstāvji.
Konkurss noritēs trīs kārtās.
Katru gadu, iestājoties siltam laikam, strauji aug ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni, īpaši pārvietojoties ar dažādiem mikromobilitātes līdzekļiem, piemēram, velosipēdiem un elektroskrejriteņiem. Tāpēc VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Valsts policija šodien uzsāk jaunu satiksmes drošības kampaņu “Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme”, kuras mērķis ir veidot pieaugušo, sevišķi vecāku, izpratni par viņu priekšzīmīgas rīcības ceļu satiksmē nozīmi, veidojot drošus bērnu paradumus uz ceļa.
CSDD dati liecina, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos bērni visbiežāk cietuši kā transportlīdzekļu pasažieri. Proti, kā pasažieri cietuši 127 bērni, savukārt kā gājēji cietuši 78 bērni. Tikmēr ceļu satiksmes negadījumu veidi, kuros iekļuvuši bērni, atšķiras – visbiežāk, 112 gadījumos fiksētas sadursmes, uzbraukšana gājējam notikusi 83 gadījumos, bet uzbraukšana velosipēdistam – 38 gadījumos.
Lasīt tālāk
Organizāciju “She Can Do IT” ir nodibinājušas 11 sievietes, kuras ir programmētājas. Viņas visas vieno fakts, ka iepriekš viņas strādājušās citā nozarē. Un ceļā uz darbu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā viņām visvairāk pietrūcis mentoru padoma un atbalsta, lai cīnītos ar stereotipiem.
“”Skolas laikā strādāji Hesburger? Nē? Paldies.” “Ja sieviete neiemācās programmēt bērnībā, tad viņa neiemācīsies nekad.” “Cik tev ir bērnu?” “Mēs tomēr dosim priekšroku kandidātam, kurš potenciāli neaizies bērna kopšanas atvaļinājumā.” “Mums ir kolēģis, kurš nevar pieņemt faktu, ka viņa komandā būs sieviete programmētāja.” Šie nav izdomāti dialoga fragmenti. Tās ir reālas atbildes darba intervijās, par kurām man stāsta sievietes programmētājas. Tāpēc es nolēmu atbalstīt šīs kustības veidošanos, jo tā nedrīkst būt. Īpaši tāpēc, ka mums ir ļoti vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti IT nozarē,” saka programmēšanas skolas “Codelex” vadītājs un izveidotājs Sandris Artemjevs. Tieši viņš iedrošinājis skolas absolventes sākt runāt par realitāti IT jomā un attieksmi pret sievietēm tehnoloģijās, dibinot organizāciju “She Can Do IT”.
Lasīt tālāk