21. augusts, 2018

Viltus ziņas internetā

Rr

No pirksta izzīstas ziņas un nopirkti sociālo tīklu lietotāju konti, kas aktīvi dalās ar melīgu informāciju, dažiem censoņiem Latvijā kļuvusi par ienesīgu biznesa nišu. Saukt pie atbildības viltus ziņu izplatītājus nav viegli, jo kādam šajā situācijā jātiek atzītam par cietušo, bet paši viltus portāli ieņem pozīciju, ka “nav aizliegts būt stulbam” un ticēt, un dalīties ar visu, kas izlasāms internetā. Policija pieteikusi karu viltus ziņu publicētājiem, un “Re:Baltica” pēta, ko šajā situācijā iespējams paveikt. Viens no pēdējā laika spilgtākajiem viltus ziņu piemēriem ir 13.jūlijā izplatītie meli par to, ka Rīgā sabrucis lielveikals. To sociālajā tīmeklī “Facebook” izplatīja neeksistējoši profili, un tāpat rīkojās arī tūkstošiem īstu cilvēku, kas ar šo ziņu steigšus dalījās, pat neiedziļinoties, vai tā varētu būt patiesība. Katrs lētticīgais, kas uzklikšķināja uz ziņas, melu izplatītājam nesa peļņu.Kad iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 17.jūlijā paziņoja, ka sauks pie atbildības šīs viltus ziņas publicētāju, tās autors, reperis Niks Endziņš, pirmajā brīdī sabijās un intervijā TV3 Ziņām apgalvoja, ka vairs neesot īpašnieks portālam “redzams.net“, kas melus publicēja. Viņam tikai tiekot puse no peļņas, citas saistības ar lapu neesot.Līdz šim par viltus ziņu publicēšanu Latvijā pie atbildības neviens nav saukts. Ja kāds rakstītajiem meliem notic, portālu veidotāji ieņem pozīciju – “nevienam nav aizliegts būt stulbam”.Policija ar šādu argumentu nav mierā, taču pierādīt pretējo arī nav viegli. Informācija par konkrētas interneta vietnes īpašniekiem nav publiska. Policija var oficiāli pieprasīt informāciju firmai, uz kuras serveriem mājas lapa izvietota, bet arī tas ir apgrūtinoši, ja interneta lapa reģistrēta ārzemēs. Tad ir jāsūta oficiāls informācijas pieprasījums, kas ir laikietilpīgi.

Atkarībā no konkrētā publicētā teksta satura var iestāties kriminālatbildība arī par huligānismu, nepatiesu ziņu izplatīšanu vai citu noziedzīga nodarījuma sastāvu,” stāsta iekšlietu ministrijas pārstāve Daiga Holma. Tāpat policija var pieprasīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai slēgt interneta vietni. Paliek vēl arī Civillikums. Ja aizskarts kādas personas gods un cieņa, cietušajam ir tiesības vērsties pret viltus ziņu tiesā, taču tas notiek jau bez policijas iesaistes, un sods ir vien ziņas atsaukšana. “Sabrukušās Alfas” gadījumā ar iesniegumu policijā vērsies tirdzniecības centrs “Alfa” ar lūgumu sākt izmeklēšanu.

Zemāk RADIO SWH Rock paraugi tam, kādas ir viltus ziņas….

Padalies ar šo ziņu sociālajos tīklos

Jānis Alksnis

Esmu moderno tehnoloģiju entuziasts ar ilggadēju un plašu pieredzi dažādās informāciju tehnoloģiju jomās, ar savu skatījumu uz lietu kārtību.