Vārda dienu šodien svin Irbe, Made
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu no vēršanas institūcijas cert.lv brīdina par jaunu krāpniecības kampaņu, kas mērķēta uz WhatsApp lietotājiem. Krāpniecības rezultātā ļaundari savā īpašumā var pārņemt lietotāja WhatsApp kontu un piekļūt visām lietotāja sarakstēm un veikt tajās izmaiņas.
Lasīt tālāk
Palīdzot Latvijas skolotājiem un skolēniem attālinātās mācīšanās procesā, Nacionālais Kino centrs portālā “Filmas.lv” izveidojis sadaļu “Kino skolās tiešsaistē”, vienlaikus veicinot Latvijas filmu izmantošanu vispārizglītojošo skolu mācību procesā. No 2020. gada 26. marta līdz ārkārtas situācijas beigām visā Latvijā būs pieejamas vairāk nekā 40 filmas, kurām pievienots metodiskais materiāls skolotājiem un darba lapas skolēniem.
Lasīt tālākEs turpinu runāt par jautro un noderīgo spēļu platformu fotogrāfiem amatieriem Gurushots. Es spēlēju precīzi nedēļu, bet tik intensīvi un neapdomīgi, ka jau esmu saņēmis Eksperta statusu spēlē (6 no 9 iespējamiem), un tas jau ir nopietns pieteikums! Daudziem šāds sasniegums prasa mēnešus, dažiem tas neizdodas pat pēc gadiem. Tomēr spēlē galvenais nav īslaicīgu konfekšu iesaiņojumu nosaukumi, bet gan liels prieks, strādājot ar savu un citu cilvēku fotogrāfijām.
Lasīt tālāk
Rr
No pirksta izzīstas ziņas un nopirkti sociālo tīklu lietotāju konti, kas aktīvi dalās ar melīgu informāciju, dažiem censoņiem Latvijā kļuvusi par ienesīgu biznesa nišu. Saukt pie atbildības viltus ziņu izplatītājus nav viegli, jo kādam šajā situācijā jātiek atzītam par cietušo, bet paši viltus portāli ieņem pozīciju, ka “nav aizliegts būt stulbam” un ticēt, un dalīties ar visu, kas izlasāms internetā. Policija pieteikusi karu viltus ziņu publicētājiem, un “Re:Baltica” pēta, ko šajā situācijā iespējams paveikt. Viens no pēdējā laika spilgtākajiem viltus ziņu piemēriem ir 13.jūlijā izplatītie meli par to, ka Rīgā sabrucis lielveikals. To sociālajā tīmeklī “Facebook” izplatīja neeksistējoši profili, un tāpat rīkojās arī tūkstošiem īstu cilvēku, kas ar šo ziņu steigšus dalījās, pat neiedziļinoties, vai tā varētu būt patiesība. Katrs lētticīgais, kas uzklikšķināja uz ziņas, melu izplatītājam nesa peļņu.Kad iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 17.jūlijā paziņoja, ka sauks pie atbildības šīs viltus ziņas publicētāju, tās autors, reperis Niks Endziņš, pirmajā brīdī sabijās un intervijā TV3 Ziņām apgalvoja, ka vairs neesot īpašnieks portālam “redzams.net“, kas melus publicēja. Viņam tikai tiekot puse no peļņas, citas saistības ar lapu neesot.Līdz šim par viltus ziņu publicēšanu Latvijā pie atbildības neviens nav saukts. Ja kāds rakstītajiem meliem notic, portālu veidotāji ieņem pozīciju – “nevienam nav aizliegts būt stulbam”.Policija ar šādu argumentu nav mierā, taču pierādīt pretējo arī nav viegli. Informācija par konkrētas interneta vietnes īpašniekiem nav publiska. Policija var oficiāli pieprasīt informāciju firmai, uz kuras serveriem mājas lapa izvietota, bet arī tas ir apgrūtinoši, ja interneta lapa reģistrēta ārzemēs. Tad ir jāsūta oficiāls informācijas pieprasījums, kas ir laikietilpīgi.
Lattelecom platjoslas interneta izbūvē investējis 80,2 miljonus eiro, informē uzņēmuma Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre.
Latvija ir starp pasaules līderiem platjoslas interneta ieviešanā un viens no paraugiem optiskā interneta pārklājuma nodrošināšanā, jaunākajā pētījumā par platjoslas interneta ieviešanas tendencēm atzinis viens no pasaulē vadošajiem tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumiem Arthur D.Little*.
“Šobrīd pasaulē novērojam četrus karstākos platjoslas interneta ieviešanas reģionus – Dienvidaustrumāziju, Vidējos Austrumus, Ibērijas pussalu un Baltiju,” teikts pētījumā. Latvija tajā pozitīvi izcelta vairākas reizes – gan par īstenoto pieeju platjoslas interneta programmas ieviešanā, gan par sasniegtajiem rezultātiem pārklājuma nodrošināšanā, kur ieņem pirmo vietu kopā ar Lietuvu. Abām Baltijas valstīm seko Katara, Singapūra un Japāna.
Neskatoties uz to, ka platjoslas ieviešanas programmas ierasti ir ilgtermiņa un to investīcijas tiek apgūtas ilgākā laika periodā, ir novērotas arī ātras un veiksmīgas ieviešanas programmas tādās valstīs kā Katara, Singapūra un Latvija, kā arī Spānija un Apvienotie Arābu Emirāti, norāda pētījuma autori. Šajās valstīs platjoslas internets gandrīz visā valsts teritorijā ieviests 3 līdz 6 gadu laikā. Latvijas gadījumā – 5 gados.
“Ir gandarījums būt starp valstīm, kas dažādos mērījumos ierasti ierindojas inovatīvāko valstu vidū. Līdz šim vairākos topos tika izcelts Latvijā pieejamā interneta ātrums, taču šoreiz novērtēts arī izvēlētais modelis, kā platjoslas internets tika ieviests,” uzsver Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, norādot, ka kopējās Lattelecom veiktās investīcijas optiskā interneta ieviešanā kopš 2008. gada sasniedz 80,2 miljonus eiro.
Kā norādīts pētījumā, veiksmīgākais optiskā interneta ieviešanas modelis pasaulē bijis tas, kurā ieviešanas programmu vada un galveno lomu uzņemas viens uzņēmums, kas veido arī sadarbību ar valdību un citiem investoriem. Šāds modelis bija izvēlēts arī Latvijā, kur vadošo lomu platjoslas interneta ieviešanā uzņēmās Lattelecom. “Valstīs, kurās ieviešanas temps ir lēns, nav viena vadoša spēlētāja, kas būtu uzņēmies programmas īstenošanu,” atzīst Arthur D.Little eksperti.
*Arthur D. Little ir viens no vadošajiem tehnoloģiju konsultācijas uzņēmumiem pasaulē, kas inovāciju un tehnoloģiju jomā darbojas jau kopš 1886.gada. Vairāk informācijas www.adl.com.
Latviešu valoda 
English (UK)