2022. gada pirmajā ceturksnī, no janvāra līdz martam, Latvijā sadales elektrotīklam pieslēgtas pavisam 495 saules fotovoltu paneļu sistēmas ar kopējo jaudu 678 kilovati (kW), no kurām 488 ir mikroģeneratori jeb saules paneļi elektrības ražošanai pašpatēriņam ar jaudu līdz 11.1 kW, bet 7 ir saules elektrostacijas, liecina AS “Sadales tīkls” apkopotie dati. Tas ir aptuveni sešas reizes vairāk nekā 2021. gada pirmajā ceturksnī, kad sistēmai tika pieslēgti pavisam 90 mikroģeneratori un saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 265 kW.
Aktualitātes energoapgādē, tostarp straujā interese par elektrības ražošanu, izmantojot saules enerģiju, pārrunātas jau otrajā energoapgādes aktualitāšu forumā “AC/DC Tech”, ko organizē “Sadales tīkls”. Kopumā elektrosadales sistēmai pašlaik ir pieslēgtas 2946 saules paneļu sistēmas, no kurām 2825 ir mikroģeneratori un 121 ir saules elektrostacijas. Kopējā atļautā šo sistēmu jauda pašlaik ir jau 27,5 megavati (MW), bet vēl virkni saules parku ar kopējo jaudu vairāku simtu megavatu apjomā klienti iecerējuši izbūvēt un pieslēgt sadales sistēmai jau tuvākajā nākotnē – pašlaik ir izņemti tehniskie noteikumi un sākti projektēšanas darbi. Esošā situācija pārspējusi pat drosmīgākās prognozes, un to ietekmējuši vairāki faktori – gan iepriekš nepieredzēti liels elektroenerģijas cenas kāpums biržā, gan dažādi valsts atbalsta pasākumi saules paneļu uzstādīšanai, gan arī Krievijas karadarbība Ukrainā, aktualizējot vajadzību stiprināt valsts enerģētisko neatkarību un pāreju no fosilajiem uz atjaunīgajiem energoresursiem.
“Putina režīms, kas šobrīd ir izvērsis brutālu un nežēlīgu karu pret Ukrainu, cenšas izmantot energoresursus kā ietekmes līdzekli pret Eiropas Savienību, tostarp arī Latviju. Pašlaik valdības galvenais uzdevums ir nodrošināt drošu energoapgādi Latvijā. Mēs strādājam, lai nākotnē neviens Latvijai nevar ekonomiski vai politiski diktēt noteikumus enerģētikas jomā. Tas nozīmē gan ražošanas, gan patēriņa paradumu maiņu, attīstot un pilnveidojot enerģijas ražošanu no saules, vēja un biomasas. Tāpat norit darbs pie alternatīvu dabasgāzes piegāžu projektu attīstīšanas, jo pārredzamā nākotnē tā būs nepieciešama bāzes jaudu nodrošināšanai,” atklājot forumu “AC/DC Tech 2022”, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
“Strauji pieaugot interesei par saules paneļiem, sadales elektrotīklā spēji palielinās izkliedētās ģenerācijas apjomi. Bez saules mikroģeneratoriem un saules parkiem izkliedēto ģenerāciju veido arī, piemēram, vēja parki, hidroelektrostacijas un koģenerācijas stacijas, taču saules ģenerācija pašlaik aug visstraujāk. Vēl 2021. gada beigās prognozējām, ka izkliedētās ģenerācijas kopējā uzstādītā jauda tīklā 2022. gadā pieaugs no 292 MW uz aptuveni 350 MW – pamatā pateicoties saules parkiem un mikroģenerācijai.Bet līdz aprīļa vidum esam saņēmuši pieteikumus jauniem elektrostaciju un mikroģenerācijas pieslēgumiem ar kopējo rezervēto ģenerācijas jaudu ap 670 MW – arī tie ir pārsvarā saules parki, ” stāsta “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Ja visi klienti, kas jaudas rezervējuši, plānotos projektus īstenos, pēc aptuveni diviem gadiem labvēlīgos laikapstākļos mazie, sadales sistēmai pieslēgtie ražotāji spēs saražot pusi no tā elektroenerģijas apjoma, ko sadales elektrotīkls pašreiz uzņem no elektropārvades sistēmas. “Mūsu pienākums ir darīt visu, lai nodrošinātu šodienas un rītdienas vajadzībām atbilstošu elektrotīklu. Tas nozīmē viedu tīkla pārvaldību, lai šīs daudzās paralēlās elektrības plūsmas spētu koordinēt maksimāli efektīvi un ar minimāliem tehniskajiem zudumiem. Faktiski sadales tīkls šobrīd kļūst par milzīgu datoru, kam strauji jāpilnveidojas, un tas, savukārt, nozīmēs straujas un mērķtiecīgas investīcijas tīkla attīstībā. Jau esam piesaistījuši papildu finansējumu no Eiropas fondiem,” pārmaiņas raksturo S. Jansons.
Šīs izmaiņas ietekmēs arī “Sadales tīkla” darbības modeli, kas tiks pakārtots jaunajiem klientu paradumiem un vajadzībām – uzņēmums pašlaik strādā pie sadales tarifa pilnveides, veidojot vienkāršu, saprotamu un taisnīgu tarifa struktūru atbilstoši klientu faktiskajām vajadzībām zaļā kursa un izkliedētās ģenerācijas laikmetā. Nākotnē plānots mazināt mainīgās tarifa daļas proporciju, tuvojoties modelim, ko īsteno, piemēram, mobilo sakaru operatori, kuri par fiksētu maksu nodrošina sistēmas pakalpojumu atbilstoši klienta vajadzībām, atsakoties no pa sistēmu pārraidīto datu (zvanu minūtes, īsziņas u.c.) uzskaites.
