Tag Archives for " krievija "

16. maijs, 2022

Notiek lielākais kiberuzbrukums ‘Inbox.lv’ pastāvēšanas vēsturē

inbox lv

Pirmdien, 16. maijā, īsi pēc pusnakts, “Inbox.lv” piedzīvoja lielāko kiberuzbrukumu tā pastāvēšanas vēsturē, informē uzņēmums savā “Facebook” lapā. “Inbox.lv” valdes priekšsēdētājs Andris Griķis apstiprina, ka uzņēmums šobrīd cīnās ar savā vēsturē vislielāko hakeru uzbrukumu.

Uzbrukums turpinās arī šobrīd. “Inbox.lv” pakalpojumi šobrīd ir apgrūtināti, daudziem lietotājiem nav pieeja e-pastam, failiem, kalendāram, foto un video galerijām.

Tas ir izkliedētais pakalpojuma atteikuma uzbrukums, ko plašāk raksturo angliskais termins DDoS (Distributed denial of service), vienam mērķim uzbrūkot ar viltus pieprasījumiem no vairākiem avotiem, kas parasti ir viena uzbrucēja kontrolēti, tādējādi panākot lielāku efektivitāti. Griķis precizē, ka uzbrukums sākās 16. maijā, uzreiz pēc pusnakts, viltus pieprasījumu skaitam ar katru brīdi turpinot palielināties, būtiski pieaugot rīta stundās.

Lasīt tālāk
7. maijs, 2022

Daži Latvijas mediji piedzīvojuši nebūtiskus Krievijas kiberuzbrukumus

computer hacker

Krieviju un tās agresīvo politiku atbalstošs kibernoziedznieku grupējums “Killnet” uzņēmies atbildību par šonedēļ notikušiem kiberuzbrukumiem atsevišķu Latvijas plašsaziņas līdzekļu vietnēm. Šie uzbrukumi gan nav nodarījuši nekādu būtisku kaitējumu.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv” apstiprināja, ka 4. maijā vismaz pret diviem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem vērsti izkliedētās pakalpojumatteices jeb DDoS uzbrukumi, kuru mērķis bija padarīt tīmekļa vietnes un to nodrošinātos pakalpojumus nepieejamus. Aģentūra LETA bija viena no šīm vietnēm, tāpat uzbrukts portālam “Tvnet”. Uzbrukumi ilga vairākas stundas, radot nebūtiskus traucējumus.

Uzbrukumu pazīmes atbilst tām pašām, kas konstatētas 26.aprīļa DDoS uzbrukumos vairākām Latvijas valsts iestāžu tīmekļa vietnēm, norāda “Cert.lv”. Pēdējo nedēļu laikā piedzīvotie DDoS uzbrukumi gan mediju portāliem, gan valsts iestāžu mājaslapām izceļas ar lielu pieprasījumu skaitu, kas domāti tieši serveru infrastruktūras pārslogošanai, skaidro “Cert.lv”. Pateicoties izmantotajiem kvalitatīvajiem DDoS aizsardzības risinājumiem lielākā daļa šo uzbrukumu ir radījuši minimālu ietekmi pakalpojumu pieejamībai, norāda institūcija.

Lasīt tālāk
28. aprīlis, 2022

LMT šī gada pirmajā ceturksnī palielinājis investīciju apjomu

lmt logo

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT 2022. gada pirmajā ceturksnī palielinājis investīciju apjomu infrastruktūrā, tīkla un tehnoloģiju attīstībā, kā arī sniedzis būtisku ieguldījumu sabiedrības drošības veicināšanā, tostarp sniedzot palīdzību karā cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem, stiprinot Latvijas informatīvo telpu un veicinot izpratni par kiberdrošību.

“Laikā, kad ekonomiski plaukstošo Ukrainu iznīcina Krievijas armija, LMT kā Latvijas tehnoloģiju un sakaru flagmanis uzskata par savu atbildību sniegt palīdzīgu roku agresora uzbrukumos cietušajiem ukraiņiem. Kara apstākļos, kad bēgļu gaitās dodas miljoni, ir svarīgi palīdzēt viņiem nodrošināt saziņu ar tuviniekiem. Tādēļ esam snieguši tehnisko atbalstu gan Ukrainas aizstāvjiem, gan bēgļiem, nodrošinot bezmaksas sakarus Latvijas teritorijā, atceļot viesabonēšanas tarifus LMT klientiem Ukrainā, kā arī ziedojot nepieciešamās iekārtas. Liela daļa šodienas kauju tiek izcīnītas virtuālajā pasaulē, tāpēc ar mērķi stiprināt informatīvo telpu LMT Viedtelevīzija nodrošina un izceļ pasaules lielāko ziņu kanālu tiešraides. Savukārt, domājot par Latvijas kā valsts un tās iedzīvotāju drošību, publiskajā komunikācijā lielu uzsvaru pēdējo mēnešu laikā esam likuši uz kiberdrošības jautājumiem,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Lasīt tālāk
25. aprīlis, 2022

“ESET” rīko diskusiju “Bezprecedenta laiki kiberdrošībā kara laikā”

eset nodbaltic

Starptautiskā IT drošības kompānija “ESET” organizē tiešsaistes diskusiju “Bezprecedenta laiki kiberdrošībā kara laikā” (“Unprecedented times in cybersecurity during the war”), kas norisināsies rīt, 26. aprīlī.

Tiešsaistes diskusija notiks portālā “Delfi” plkst. 10.30. Tajā piedalīsies “ESET” Eiropas galvenā biroja vecākais ļaunprogrammatūras pētnieks Roberts Lipovskis (Robert Lipovsky), Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina. Diskusiju vadīs “ESET Latvija” IT inženieris Egils Rupenheits.

Diskusijas laikā tiks runāts par kiberdrošības un datu aizsardzības izaicinājumiem un problēmām kara laikā. Diskusijas dalībnieki – drošības nozares eksperti – dalīsies ar savu redzējumu par kiberdrošības apsvērumiem šajā situācijā un redzējumu, ko Latvija var mācīties no Ukrainas, lai labāk būtu gatava iespējamiem kiberdraudiem.

Lasīt tālāk
21. aprīlis, 2022

Elektrosadales sistēmai pieslēgto saules paneļu skaits gada pirmajā ceturksnī pieaudzis sešas reizes

AC DC Tech

2022. gada pirmajā ceturksnī, no janvāra līdz martam, Latvijā sadales elektrotīklam pieslēgtas pavisam 495 saules fotovoltu paneļu sistēmas ar kopējo jaudu 678 kilovati (kW), no kurām 488 ir mikroģeneratori jeb saules paneļi elektrības ražošanai pašpatēriņam ar jaudu līdz 11.1 kW, bet 7 ir saules elektrostacijas, liecina AS “Sadales tīkls” apkopotie dati. Tas ir aptuveni sešas reizes vairāk nekā 2021. gada pirmajā ceturksnī, kad sistēmai tika pieslēgti pavisam 90 mikroģeneratori un saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 265 kW.

Aktualitātes energoapgādē, tostarp straujā interese par elektrības ražošanu, izmantojot saules enerģiju, pārrunātas jau otrajā energoapgādes aktualitāšu forumā “AC/DC Tech”, ko organizē “Sadales tīkls”. Kopumā elektrosadales sistēmai pašlaik ir pieslēgtas 2946 saules paneļu sistēmas, no kurām 2825 ir mikroģeneratori un 121 ir saules elektrostacijas. Kopējā atļautā šo sistēmu jauda pašlaik ir jau 27,5 megavati (MW), bet vēl virkni saules parku ar kopējo jaudu vairāku simtu megavatu apjomā klienti iecerējuši izbūvēt un pieslēgt sadales sistēmai jau tuvākajā nākotnē – pašlaik ir izņemti tehniskie noteikumi un sākti projektēšanas darbi. Esošā situācija pārspējusi pat drosmīgākās prognozes, un to ietekmējuši vairāki faktori – gan iepriekš nepieredzēti liels elektroenerģijas cenas kāpums biržā, gan dažādi valsts atbalsta pasākumi saules paneļu uzstādīšanai, gan arī Krievijas karadarbība Ukrainā, aktualizējot vajadzību stiprināt valsts enerģētisko neatkarību un pāreju no fosilajiem uz atjaunīgajiem energoresursiem.

Lasīt tālāk
lvLatviešu valoda