Šī gada pētījumā iekļauti dati no 50 dažādām valstīm, populārākās paroles dažādu dzimumu pārstāvju vidū, kā arī globālais apskats.
Saskaņā ar 2021. gada pārskatu, populārākā parole Latvijā ir “123456”. Turklāt tā ir populārākā parole 43 no 50 analizētajām valstīm, kā arī populārākā parole visā pasaulē.
Šogad NordPass publicētajā pētījumā ir iekļautas ne tikai 200 populārākās paroles pasaulē, bet arī aptvertas 200 populārākās paroles 50 dažādās valstīs. Turklāt lasītāji var arī iepazīties ar visizplatītākajām parolēm dažādu dzimumu vidū visās pētījumā iekļautajās valstīs.
Zemāk uzskaitītas 20 visbiežāk sastopamās paroles Latvijā:
123456
qwerty
123456789
12345
parole
111111
12345678
1234567
1234567890
123123
password
qwerty123
samsung
saulite
123321
qwertyuiop
123
parole123
1q2w3e4r
123qweTendences un atšķirības starp valstīm un dzimumiem
Vieglas ciparu kombinācijas, piemēram, “123456”, ir populāras visā pasaulē. Patiesībā “123456” bija populārākā parole 43 no 50 analizētajām valstīm, ieskaitot Latviju, tomēr pārējās septiņās valstīs populārākās paroles nemaz tik ļoti neatšķīrās. Indijā populārākā parole bija vārds “password”, Indonēzijā – “12345”, Japānā – “password”, Portugālē – “12345”, Spānijā – “12345”, Taizemē – “12345”, Ukrainā – “qwerty”.
Visās analizētajās valstīs populāra ir arī parole “Qwerty” un tās variācijas, vai “qwerty” lokalizētās versijas (piemēram, “qwertz” Vācijā).
Sievietes Latvijā par paroli biežāk izmanto pozitīvus vārdus. Tie ir “saulīte”, “pavasaris” un “zvaigzne”. Tas ir līdzīgi kā daudzās citās valstīs, kur pārsvarā sievietes parolēs mēdz lietot šādus vārdus.
Šis pētījums arī parāda, ka cilvēki kā paroles mēdz izmantot savus vārdus, jo sieviešu sarakstos pārsvarā dominē sieviešu vārdi, bet vīriešu sarakstos – vīriešu. Sievietes dažkārt mēdz izmantot vīriešu vārdus, savukārt vīrieši nav tendēti izmantot sieviešu vārdus. Populāri paroļu vārdi ir “anastasija”, “edgars”, “elizabete” un “kristaps”.
Liela nozīme cilvēku paroļu izvēlē ir arī izklaidei un populārajai kultūrai. Sarakstā iekļuva dažādas grupas un mākslinieki, tostarp “eminem”, “slipknot”, “tokiohotel” un “nirvana”. Arī videospēles un kinofilmas, īpaši “sanandreas”, “pokemon” un “matrix”, ir parādījušās Latvijas paroļu Top 200.
Vājas paroles — globāla problēma
NordPass pētījums arī parāda, cik vājas ir populārākās paroles, norādot laiku, kas hakerim būtu nepieciešams, lai šo paroli uzlauztu. Lai gan rādītājs “Laiks, kas nepieciešams, lai uzlauztu paroli” ir tikai indikatīvs un atkarīgs no dažādiem tehnoloģiskiem aspektiem, tas ir labs atskaites punkts tam, cik vājas ir šīs paroles. Kopumā Latvijā 87 paroles no 200 var uzlauzt mazāk nekā vienas sekundes laikā. Tas ir 43,5 %, savukārt pasaulē šis rādītājs ir 84,5 %.
“Diemžēl paroles kļūst arvien vājākas, un cilvēki joprojām neievēro pareizu paroļu lietošanas higiēnu,” saka Jonass Karklis (Jonas Karklys), NordPass izpilddirektors. “Ir svarīgi saprast, ka paroles ir vārti uz mūsu digitālo dzīvi. Mums arvien vairāk laika pavadot tiešsaistē, kļūst ārkārtīgi svarīgi daudz labāk rūpēties par savu kiberdrošību.”
Vai atradāt savu paroli “populārāko” paroļu sarakstā?
Jonass Karklis (Jonas Karklys), NordPass izpilddirektors iesaka veikt dažus vienkāršus pasākumus, lai uzlabotu paroļu drošību.
Ja sarakstā atradāt savu paroli, nomainiet to uz unikālu un spēcīgu paroli. Ideālā gadījumā izmantojiet paroles ģeneratoru tiešsaistē vai paroļu pārvaldnieka lietotni, lai izveidotu patiesi sarežģītu paroli.
Glabājiet paroles paroļu pārvaldniekā. Mūsdienās vidēji vienam cilvēkam ir aptuveni 100 kontu, tāpēc būtu neiespējami atcerēties visas paroles, ja tās patiešām ir unikālas un sarežģītas. Paroļu pārvaldnieki ir lielisks risinājums, tomēr pārliecinieties, ka izmantojat uzticamu, drošu un ideālā gadījumā, pārbaudītu trešās puses pakalpojumu sniedzēju.
Izmantojiet daudzpakāpju autentifikāciju. Neatkarīgi no tā, vai tā ir biometriskā autentifikācija, ziņojums tālrunī vai fiziska atslēga, vienmēr ir lietderīgi parolei pievienot papildu drošības līmeni.
Metodoloģija: Paroļu saraksts tika sastādīts sadarbībā ar neatkarīgiem pētniekiem, kas specializējas kiberdrošības incidentu izpētē. Viņi izvērtēja 4 TB lielu datubāzi. Pētnieki klasificēja datus dažādās vertikālēs, kas ļāva veikt statistisko analīzi pamatojoties uz valstīm un dzimumu. Attiecībā uz dzimuma vertikāli pētītie dati tika klasificēti pēc dzimuma tikai tad, ja tajos bija iekļauta dzimuma atslēga. Ja uzlauztie dati nesaturēja datu atslēgu, tie tika klasificēti kā “nezināmi”.
