Tag Archives for " Apvienotie Arābu Emirāti "

26. janvāris, 2022

Latvijā būs pieejams straumēšanas pakalpojums Disney+

disney plus

Straumēšanas pakalpojums “Disney+” šajā vasarā būs pieejams 42 valstīs un 11 jaunās teritorijās. Jauno valstu vidū ir arī Latvija, Dienvidāfrika, Turcija, Polija un Apvienotie Arābu Emirāti, informē “The Walt Disney Company”.

Platforma nodrošinās pieeju oriģinālsaturam, daudzām “Disney”, “Pixar”, “Marvel”, “Star Wars”, “National Geographic” sērijām un vispārējai izklaidei no “Star”.

“Disney+” nodrošina “Disney”, “Pixar”, “Marvel”, “Star Wars” un “National Geographic” filmu un seriālu straumēšanu, tostarp “The Simpsons” un daudzu citu.

Atsevišķos starptautiskajos tirgos tas iekļauj arī jauno vispārējās izklaides satura zīmolu “Star”. “The Walt Disney” vadošais tiešās straumēšanas pakalpojums “Disney+” ir daļa no “Disney Media & Entertainment Distribution” segmenta.

Lasīt tālāk
21. februāris, 2017

Prasmīgs uzbrucējs izveido izvērstu ”Windows” robottīklu, lai izplatītu bēdīgi slaveno ļaunprogrammatūru ”Mirai”

Plašo Mirai robottīklu darbības pārtraukšanas ietvaros Kaspersky Lab eksperti analizē pirmo operētājsistēmā Windows izmantojamo ļaunprogrammatūras Mirai izplatītāju. Šķiet, Windows botu ir izveidojis izstrādātājs ar labākām prasmēm nekā uzbrucējiem, kas veica plašus uz Mirai balstītus DDoS (izkliedētā pakalpojumu atteikuma) uzbrukums 2016. gada beigās. Šim faktam ir satraucoša ietekme uz Mirai balstīto uzbrukumu turpmāko izmantošanu un mērķiem. Ļaunprogrammatūras autors, iespējams, ir ķīniešu valodas pratējs. Kaspersky Lab dati liecina par uzbrukumiem aptuveni 500 unikālām sistēmām 2017. gadā, un jo īpaši var būt apdraudēti jaunie tirgi, kas ieguldījuši lielus līdzekļus interneta savienojuma tehnoloģijās.

Operētājsistēmā Windows izmantojamais izplatītājs ir bagātīgāks un spēcīgāks par sākotnējo Mirai pamatkodu, taču lielākā daļa jaunā izplatītāja komponentu, metožu un funkciju ir vairākus gadus vecas. Ļaunprogrammatūras Mirai iespējas ir ierobežotas: tā var piegādāt Mirai botus no inficēta Windows resursdatora uz ievainojamām Linux lietiskā interneta ierīcēm tikai tad, ja tā spēj ar pārlasi sekmīgi uzlauzt Telnet attālā savienojuma paroli.

Neraugoties uz šo ierobežojumu, kodu nepārprotami ir veidojis vairāk pieredzējis izstrādātājs, kurš, iespējams, nesen pievērsies Mirai. Artefakti, piemēram, valodas pavedieni programmatūrā, fakts, ka kods ir kompilēts ķīniešu sistēmā ar resursserveriem Taivānā, kā arī Ķīnas uzņēmumiem nozagtu koda parakstīšanas sertifikātu ļaunprātīga izmantošana, liecina, ka izstrādātājs varētu būt ķīniešu valodas pratējs.

«Mirai pārejas parādīšanās starp Linux un Windows platformu, kā arī pieredzējušāku izstrādātāju iesaistīšanās rada nopietnas bažas. Banku Trojas zirga Zeus pirmkoda publicēšana 2011. gadā tiešsaistes sabiedrībai sagādāja problēmas gadiem ilgi, un Mirai lietiskā interneta bota pirmkoda publicēšana 2016. gadā izdarīs to pašu attiecībā uz internetu. Brīvi pieejamo Mirai kodu sāk izmantot pieredzējušāki uzbrucēji ar izsmalcinātākām prasmēm un paņēmieniem. Windows robottīkls, kas izplata lietiskā interneta Mirai botus, ir jauns līmenis, kas ļauj izplatīt Mirai pilnīgi citās ierīcēs un tīklos, kas Mirai operatoriem agrāk nebija pieejami. Tas ir tikai sākums,» sacīja Kaspersky Lab galvenais drošības pētnieks Kurts Baumgartners.

Saskaņā ar Kaspersky Lab telemetrijas datiem – šis Windows bots 2017. gadā ir uzbrucis gandrīz 500 unikālām sistēmām, ieskaitot atklātos un bloķētos mēģinājumus.

Pamatojoties uz uzbrukuma otrajā posmā iesaistīto IP adrešu atrašanās vietas noteikšanu, uzbrukumiem visvairāk pakļautās valstis ir jaunie tirgi, kas ieguldījuši lielus līdzekļus interneta savienojuma tehnoloģijās, piemēram, Indija, Vjetnama, Saūda Arābija, Ķīna, Irāna, Brazīlija, Maroka, Turcija, Malāvija, Apvienotie Arābu Emirāti, Pakistāna, Tunisija, Krievija, Moldova, Venecuēla, Filipīnas, Kolumbija, Rumānija, Peru, Ēģipte un Bangladeša.

Kaspersky Lab sadarbojas ar datorapdraudējumu reaģēšanas vienībām, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un tīkla operatoriem, lai novērstu šo pieaugošo apdraudējumu interneta infrastruktūrai, pārtraucot ievērojama skaita komandvadības serveru darbību. Ātra un sekmīga šo serveru darbības izbeigšana samazina briesmas un traucējumus, ko rada strauji augošie robottīkli lietiskajā internetā. Kaspersky Lab var likt lietā savu pieredzi un saikni ar datorapdraudējumu reaģēšanas vienībām un pakalpojumu sniedzējiem visā pasaulē, tāpēc spēj palīdzēt paātrināt likvidācijas procesu.

Kaspersky Lab izstrādājumi atklāj Windows un Mirai botus un aizsargā no tiem. Uz šo pētījumu attiecas šie verdikti:

Trojan.Win32.SelfDel.ehlq

Trojan.Win32.Agentb.btlt

Trojan.Win32.Agentb.budb

Trojan.Win32.Zapchast.ajbs

Trojan.BAT.Starter.hj

Trojan-PSW.Win32.Agent.lsmj

Trojan-Downloader.Win32.Agent.hesn

Trojan-Downloader.Win32.Agent.silgjn

Backdoor.Win32.Agent.dpeu

HEUR:Trojan-Downloader.Linux.Gafgyt.b

DangerousPattern.Multi.Generic (UDS)

Lai uzzinātu vairāk par operētājsistēmā Windows izmantojamajiem Mirai izplatītāja rīkiem un paņēmieniem, varat izlasīt rakstu tīmekļa vietnē Securelist.com.

16. janvāris, 2017

Eksperti augsti novērtē platjoslas interneta ieviešanu Latvijā

Lattelecom platjoslas interneta izbūvē investējis 80,2 miljonus eiro, informē uzņēmuma Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre.

Latvija ir starp pasaules līderiem platjoslas interneta ieviešanā un viens no paraugiem optiskā interneta pārklājuma nodrošināšanā, jaunākajā pētījumā par platjoslas interneta ieviešanas tendencēm atzinis viens no pasaulē vadošajiem tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumiem Arthur D.Little*.

“Šobrīd pasaulē novērojam četrus karstākos platjoslas interneta ieviešanas reģionus – Dienvidaustrumāziju, Vidējos Austrumus, Ibērijas pussalu un Baltiju,” teikts pētījumā. Latvija tajā pozitīvi izcelta vairākas reizes – gan par īstenoto pieeju platjoslas interneta programmas ieviešanā, gan par sasniegtajiem rezultātiem pārklājuma nodrošināšanā, kur ieņem pirmo vietu kopā ar Lietuvu. Abām Baltijas valstīm seko Katara, Singapūra un Japāna.

Neskatoties uz to, ka platjoslas ieviešanas programmas ierasti ir ilgtermiņa un to investīcijas tiek apgūtas ilgākā laika periodā, ir novērotas arī ātras un veiksmīgas ieviešanas programmas tādās valstīs kā Katara, Singapūra un Latvija, kā arī Spānija un Apvienotie Arābu Emirāti, norāda pētījuma autori. Šajās valstīs platjoslas internets gandrīz visā valsts teritorijā ieviests 3 līdz 6 gadu laikā. Latvijas gadījumā –  5 gados.

“Ir gandarījums būt starp valstīm, kas dažādos mērījumos ierasti ierindojas inovatīvāko valstu vidū. Līdz šim vairākos topos tika izcelts Latvijā pieejamā interneta ātrums, taču šoreiz novērtēts arī izvēlētais modelis, kā platjoslas internets tika ieviests,” uzsver Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, norādot, ka kopējās Lattelecom veiktās investīcijas optiskā interneta ieviešanā kopš 2008. gada sasniedz 80,2 miljonus eiro.

Kā norādīts pētījumā, veiksmīgākais optiskā interneta ieviešanas modelis pasaulē bijis tas,  kurā ieviešanas programmu vada un galveno lomu uzņemas viens uzņēmums, kas veido arī sadarbību ar valdību un citiem investoriem. Šāds modelis bija izvēlēts arī Latvijā, kur vadošo lomu platjoslas interneta ieviešanā uzņēmās Lattelecom. “Valstīs, kurās ieviešanas temps ir lēns, nav viena vadoša spēlētāja, kas būtu uzņēmies programmas īstenošanu,” atzīst Arthur D.Little eksperti.

  1. gada decembrī iznākušajā pētījumā analizētas vairāk nekā 50 valstis, kur ieviesta vai uzsākta platjoslas interneta ieviešana.

*Arthur D. Little ir viens no vadošajiem tehnoloģiju konsultācijas uzņēmumiem pasaulē, kas inovāciju un tehnoloģiju jomā darbojas jau kopš 1886.gada. Vairāk informācijas www.adl.com.

 

4. augusts, 2016

Emirātos būvē nākotnes tehnoloģiju pilsētu

Šajā lielo tehnoloģiju valstībā ir trīsmetrīgas ielas, bet automašīnas šeit ir aizliegtas. Masdar City Arābijas tuksneša malā ir kļuvusi par pirmo globālo pasaules klases eko eksperimentu. Šī pilsēta būšot paredzēta visiem uzņēmumiem, kas darbojas tehnoloģiju jomā. Lai gan sākotnējā koncepcija tiks pārskatīta un, iespējams, idejas tiks mainītas, bet šāds projekts varētu izskatīties visai iespaidīgi!
Pilsēta tika izdomāta pilnīgi autonoma: tā pārstrādās atkritumus, pati ražos saules enerģiju, savāks lietus ūdeni un tā tālāk. Pēc 10 gadiem Masdarē, kuras konstrukcijai plānots piešķirt 22 miljardus ASV dolāru, ir doma izmitināt ap 40 000 cilvēku, vēl 50 000 ik dienu iebrauktu un izbrauktu no pilsētas, kā arī izveidot vietas 11 500 uzņēmumiem, kas šeit veiks savu darbību. Projekta attīstībā piedalījās pasaulslavenais arhitekts Normens Fosters (Norman Foster).
Nav ne mazākās nojausmas, kā šāds tehnoloģijas brīnums pilsētas izskatā varētu izskatīties? Ieskaties galerijā un gūsti iespaidu par nākotnes dzīvesvietām, kuras, iespējams, drīz vien ieņems visu pasauli!


 

lvLatviešu valoda