Vārda dienu šodien svin Eiženija, Ženija

LIKTA aicina uzņēmumus kļūt par virtuālo prakšu devējiem IT nozarē

Uzņēmumi atzīst, ka pašlaik trūkst kvalificēta darbaspēka ar digitālo pratību un specifiskām zināšanām informācijas tehnoloģiju nozarē, kas mūsdienās ir integrēta teju katrā jomā un biznesā. Projekts “Virtuālās prakses Baltijā” sniedz iespēju Microsoft programmas dalībniekiem apgūt jaunas prasmes datu analīzē, izpratni par mākslīgā intelekta risinājumiem, programmēšanas prasmes, savukārt darba devējiem piesaistīt praktikantus, kas jau ir ieguvuši zināšanas šajā jomā. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, profesore Signe Bāliņa uzsver, ka daudziem speciālistiem tā ir arī unikāla izdevība mācīties vai pārkvalificēties, savukārt vietējām kompānijām piesaistīt zinošus darbiniekus no visas Baltijas un, iespējams, atrast tieši to speciālistu, kuru uzņēmums ilgstoši meklē.

Projekts “Virtuālās prakses Baltijā” ir ne vien LIKTA piedāvātā iespēja sniegt prakses vietas studentiem, kas jau ir apguvuši pamatzināšanas iztrūkstošajās specializācijās, bet ir lieliska iespēja iegūt jaunus, zinošus darbiniekus un palielināt IT nozares speciālistu skaitu Latvijā. LIKTA sadarbībā ar Latvijas Universitātes inovāciju centru (LUMIC) un citiem partneriem šobrīd īsteno Microsoft programmu, kas ietver gan digitālo prasmju mācības, gan arī prakses iespējas,  piedāvājot padziļinātas zināšanas teorētiskos kursos ar četrām tēmām un praktisko iemaņu attīstīšanu virtuālās praksēs Baltijas valstu organizācijās un uzņēmumos.

RTU sadarbībā ar lauksaimniekiem piedāvā testēt inovatīvus lauksaimniecības tehnoloģiju risinājumus

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs aicina Latvijas lauksaimniecības tehnoloģiju jaunuzņēmumus sadarbībā ar lauksaimniekiem testēt uzņēmuma piedāvātos tehnoloģiju risinājumus, piedaloties tam īpaši izveidotā programmā «Test Farms». Programmas mērķis ir savest kopā jaunuzņēmumus ar lauksaimniekiem, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu veicināt dažādu jauninājumu ieviešanu Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozarē.

Piedaloties programmā «Test Farms», jaunuzņēmumiem tiek piedāvāta iespēja pārbaudīt sava inovatīvā prototipa funkcionalitāti reālos apstākļos, tādējādi arī palielinot šī produkta vai pakalpojuma komercializācijas izredzes. Jaunuzņēmumu komandām ir iespēja pretendēt arī uz finansiāla atbalsta saņemšanu līdz pat 3000 eiro apmērā.

Pieteikšanās dalībai programmā «Test Farms» atvērta līdz 29. aprīlim, aizpildot anketu.

Programmai apstiprinātās dalībnieku komandas tiks izziņotas 18. maijā. Tūlīt pēc tam apstiprinātajiem uzņēmumiem būs iespēja tikties ar lauksaimniekiem, lai sāktu testēšanas plāna izstrādes. Tiek plānots, ka risinājumu testēšana notiks no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada jūlijam.

LMT Jelgavas novadā uzstādījis inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas

Mobilo tehnoloģiju uzņēmums “LMT” Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas metereoloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt dažādus meteoroloģiskos raksturlielumus. Šāds risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Mobilajā datu pārraides tīklā strādājošās meteoroloģiskās novērojumu stacijas “LMT” uzstādījis sadarbībā ar igauņu uzņēmumu “Superhands”. Tās ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve. Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS “Pēterlauki”, ZS “Vilciņi”, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS “Mežcīruļi”.

Huawei izsludina ikgadējo lietotņu inovāciju konkursu AppsUP

Tehnoloģiju ražotājs Huawei izsludina ikgadējo lietotņu inovāciju konkursu AppsUP, kurā digitālo tehnoloģiju izstrādātājiem no visas pasaules, tostarp arī Latvijas, būs iespēja sacensties par vērtīgām naudas balvām, kopējam balvu fondam sasniedzot 1 miljonu ASV dolāru. Pieteikšanās jau ir sākusies un turpināsies līdz šī gada 20. augustam.

Šī gada konkursa tēma ir “HMS (Huawei Mobile Services) inovācijas visiem” un, kā jau katru gadu AppsUP konkursā, dalībnieki izstrādā inovatīvas, lokalizētas lietotnes, izmantojot HMS ekosistēmu, lai Huawei ierīču lietotājiem piedāvātu labāko viedo pieredzi.

“Ar AppsUP konkursu mēs ceram aicināt nākamās paaudzes lietotņu izstrādātājus radīt labāku lietotāju pieredzi, kas palīdzētu labāk orientēties digitālajā pasaulē. Inovācijas ir šī konkursa stūrakmens, un mēs ar nepacietību gaidām risinājumus, ko izstrādātāji visā pasaulē radīs, izmantojot Huawei mobilos pakalpojumus,” stāsta “Huawei Mobile Services” Biznesa attīstības vadītāja Latvijā Gunta Kursiša-Butkāne.

Konkurss sniedz iespēju talantīgiem izstrādātājiem iegūt pasaules mēroga atzinību un naudas balvas līdz 15 000 ASV dolāru apmērā. Kopējais balvu fonds ir mērāms 1 miljona ASV dolāru vērtībā, kas tiks sadalīts 20 labāko lietotņu izstrādātāju no visas pasaules vidū. Tāpat balvu fonds paredz visaptverošu tehnisko atbalstu, kas paver iespējas jaunām lietotņu inovācijām. Konkursā var piedalīties visi – gan studenti un topošie izstrādātāji, gan jau atzīti profesionāļi.

Eiropas Komisija vēlas aizliegt kaitīgas mākslīgā intelekta sistēmas

Mākslīgā intelekta sistēmu radīto risku novēršanai Eiropas Komisija rosina jaunus noteikumus. Plāno aizliegt sistēmas, kas ļautu veikt iedzīvotāju sociālo novērtējumu vai mudinātu bērnus uz kaitīgām darbībām.

EK pārstāvniecība Latvijā skaidro, ka trešdien komisija spērusi pirmos soļus, lai “padarīt Eiropu par uzticama mākslīgā intelekta (MI) globālo centru.” Proti, paredzēts ieviest virkni noteikumu, kas nepieļautu digitālo tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības drošībai un ekonomikai kaitīgos veidos.

EK uzskata, ka jaunā Eiropas Savienības (ES) regula nodrošinās, ka eiropieši var uzticēties tam, ko piedāvā mākslīgais intelekts. Noteikumi novērsīs specifiskos riskus, ko rada MI sistēmas, un noteiks pasaulē augstākos standartus. Koordinētajā plānā ir norādītas politikas izmaiņas un investīcijas dalībvalstu līmenī, kas vajadzīgas, lai stiprinātu Eiropas vadošo pozīciju antropocentriska, ilgtspējīga, droša, iekļaujoša un uzticama MI izstrādē.

Mākslīgā intelekta sistēmas paredzēts iedalīt grupās, ko noteiks risks, kuru tās ir spējīgas radīt. Piemēram, grupā “nepieņems risks” tiks iekļautas sistēmas, kas nepārprotami apdraud cilvēku drošību, iztikas līdzekļus un tiesības. Sistēmas, kas manipulē ar cilvēku uzvedību un kas ļauj valdībām veikt “sociālo novērtējumu”, kā, piemēram, aizvadītajos gados tas ir bijis pilotprojektu veidā ieviests Ķīnā.