Vārda dienu šodien svin Arnolds, Emanuels
Uzņēmuma “Facebook” vadītājs Marks Zakerbergs ceturtdien pavēstīja, ka uzņēmums tiek pārdēvēts un turpmāk tā nosaukums būs “Meta”.
“Ar lepnumu varu paziņot, ka, sākot ar šo dienu, mūsu uzņēmums tagad ir “Meta”. Mūsu misija paliek tā pati – arī turpmāk pulcēt kopā cilvēkus, mūsu lietotnes un to zīmoli – tie nemainās,” sacīja Zakerbergs.
Arī pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas tam piederošās platformas “Facebook”, “Instagram” un “WhatsApp” saglabās līdzšinējos nosaukumus.
Skeptiķi gan norāda, ka nosaukuma maiņa ir mēģinājums mainīt tematu no skandāla ap nesen nopludinātajiem dokumentiem, kuros atklājies, ka uzņēmums “Facebook” ignorējis iekšējos ziņojumus un brīdinājumus par kaitējumu, ko tā sociālie tīkli nodara un vairo pasaulē.
Pēc atklāsmēm, kas lasāmas “”Facebook” dokumentos”, daudzviet pasaulē sāktas likumdevēju un regulatoru izmeklēšanas.
Aktīvistu organizācija “The Real Facebook Oversight Board” (“”Facebook” īstā uzraudzības padome”) brīdinājusi, ka lielie uzņēmumi daudzās nozarēs, arī naftas un tabakas rūpniecībā, mēdz veikt zīmola maiņu, lai “novērstu uzmanību” no savām problēmām.
“”Facebook” uzskata, ka zīmola maiņa var palīdzēt viņiem nomainīt tematu,” vēl pagājušajā nedēļā norādīja organizācija, piebilstot, ka “īstais jautājums” ir nepieciešamība pēc uzraudzības un regulējuma.
Krievijā ceturtdien stājies spēkā likums, kas paredz, ka valstī pārdotos viedtelefonos, planšetdatoros un datoros jābūt iepriekš uzstādītai vietējā ražojuma programmatūrai un lietotnēm.
Šāds likums ieviests, lai atbalstītu Krievijas tehnoloģiju uzņēmumus, taču kritiķi uzskata, ka tas ir kārtējais Maskavas mēģinājums ciešāk kontrolēt Krievijas digitālo telpu.
Likums pieprasa visas valstī pārdotās ierīces ar interneta savienojumu neatkarīgi no tā, vai tās ražotas iekšzemē vai ārvalstīs, aprīkot ar nepieciešamo programmatūru, pretējā gadījumā no jūlija var tikt piemēroti naudassodi.
Uzstādāmā programmatūra galvenokārt pieder diviem Krievijas informācijas tehnoloģiju gigantiem “Yandex” un “Mail.ru”.
Starp obligātajām aplikācijām ir “Odnoklassņiki” un “VKontakte”, kas ir “Facebook” līdzīgi sociālie tīkli. Tāpat ierīcēs jābūt uzstādītām kiberdrošības kompānijas “Kaspersky Lab” izstrādātām programmām.
Lasīt tālāk
Lai pārliecinātos, cik plaši izmantojam viedierīces ikdienā, atliek vien iekāpt sabiedriskajā transportā vai uzkavēties kādā citā sabiedriskā vietā. Kāds noteikti turēs sev priekšā viedtālruni vai planšeti, skatoties sev interesējošo un labākajā gadījumā – ar izslēgtu skaļruni. Daudziem īsināt laiku savā ierīcē nemanāmi ir izveidojies par pieradumu. Šoreiz gan nerunāsim par šī pieraduma ietekmi uz fizisko veselību, bet gan par veselīgiem viedierīču lietošanas paradumiem, kas var pasargāt gan iekārtas īpašnieka finanses, gan reputāciju.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV eksperti skaidro, ka kiberhigiēna nozīmē apzināti rūpēties par savu iekārtu drošību, t.i. nevērt vaļā nezināmas saites, izvairīties no dažādu multivides datņu (filmas, spēles, utt.) lejupielādi no aizdomīgām vietnēm, uzstādīt antivīrusa programmatūru un veikt visus nepieciešamos atjauninājumus gan iekārtas operētājsistēmai, gan lietotnēm. Ievērojot kiber-higiēnu, jūs pasargāsiet sevi no lieka stresa un finansiāliem zaudējumiem.
Lasīt tālāk
Lai gan daudz tiek runāts par privāto datu zādzībām vai krāpšanu internetā, kopumā interneta lietotāji, joprojām ir vieglprātīgi attiecībā par to, ka paši plaši sniedz ziņas par sevi un saviem tuvajiem sociālajos tīklos, kas rada draudus pašu un citu datiem, sacīja “Kaspersky” vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis.
Visbiežāk cilvēki pārlieku daudz dalās ar personīgo informāciju sekojošos veidos:
Saskaņā ar kampaņas “Digitālās paģiras” ietvaros “Kaspersky” veikto reģionālo pētījumu 39% respondentu Latvijā ir publisks Facebook profils. Risks pieaug, ja ņem vērā, ka vidēji 49% respondentu atzīst, ka laiku pa laikam publicē informāciju par vietām, kur bijuši.
“Kad mēs atklāti dalāmies piekļuvē savai digitālajai dzīvei, mēs atstājam digitālos pēdu nospiedumus un ļaujam dziļāk iepazīt sevi. To var salīdzināt ar iešanu pa ielu kailam bez kādas aizsardzības un ļaujot sev piekļūt ne tikai pazīstamām personām, bet arī svešiniekiem, kam var būt ļauni nolūki vai nestabila psihe. Tas mūs apdraud un provocē situācijas, kam var būt bēdīgas sekas mūsu dzīvē,” sacīja Šteinmanis.
Turklāt pārāk liela personiskās informācijas apjoma publicēšanai internetā var būt apgriezti un pat bīstami rezultāti. Patiesībā 50% latviešu atzīst, ka tad, kad publicē kaut ko citu, viņi parasti pat nepamana, ka bez viņu piekrišanas ir atzīmēta atrašanās vieta.
Eksperti atgādina, ka svarīgi pievērst uzmanību cik daudz dalāmies ar savu informāciju un kāpēc. Šāda izteikta vēlme var norādīt uz neveselīgu iezīmi, kad gribās salīdzināt savu dzīvi ar citu dzīvi – tas var izraisīt depresiju, zemu pašnovērtējumu un greizsirdību, turklāt vēlme katru dienu dalīties ar “interesantajām” lietām, pastiprina šīs sajūtas.
Privātās informācijas publicēšana sociālajos tīklos var ietekmēt reputāciju. Bez diviem jau minētājiem aspektiem ir vēl arī drošības jautājums – sociālie tīkli ir “izsekošanas” paradīze. Ja kāds vēlas izsekot vai mērķēt informāciju, izpētot vajadzīgos profilu var būt nepieciešamo informāciju. Jo vairāk cilvēki publicē informācija par sevi, jo vairāk kāds par viņiem zina. Šis rada draudus gan identitātes zādzībām.
Lai šādā situācijā nodrošinātu savu digitālo un mutuļojošo dzīvi, “Kaspersky” iesaka ievērot šos padomus, lai parūpētos par savu privātumu internetā un izvairītos no pārmērīgas atklātības.
If Apdrošināšana veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% no visiem Latvijas sociālo tīklu lietotājiem publicē savu ceļojumu fotogrāfijas. 40% bildes sociālajos tīklos publicē vēl pirms atgriešanās mājās, tā par savu prombūtni, iespējams, informējot arī mājokļu zagļus.
Ja sociālajos tīklos nav uzstādīta privātuma aizsardzība, informācijai par jūsu ikdienu var sekot līdzi ikviens, tai skaitā arī iespējamie zagļi. Jāuzmanās arī no nepazīstamu cilvēku uzaicinājumiem draudzēties, jo, kā zināms, aiz profila bildes var slēpties jebkurš .
Ja ir vēlme par ceļojumu draugiem pastāstīt, fotogrāfijas labāk publicēt pēc atgriešanās mājās. Aptauja parādīja, ka vispiesardzīgākie šajā ziņā ir cilvēki pēc 55 gadu vecuma. 72% no vecāka gadagājuma cilvēki, kuri publicē savu ceļojumu fotogrāfijas sociālajos tīklos, to dara pēc atgriešanās mājās. Diemžēl aptaujas dati liecina, ka kopumā 15% no visiem sociālo tīklu ceļojumu ierakstiem tiek publicēti vēl pirms ceļojums ir uzsākts.
Lasīt tālāk