3. oktobris, 2012

Par drošinātājiem. Ideālā skanējuma mednieku stāsti.

Šoreiz par pastiprinātājā pielietotajiem drošinātājiem, kuru nomaiņa pret vairākus simtu reižu dārgākiem it kā uzlabo sistēmas skanējumu. Pēdēja laikā nācies satapt vairākus kvalitatīvas mūzikas un skaņas entuziastus, kuri ir iegādājušies un nomainījuši savos pastiprinātājos drošinātājus un manāmi uzlabojuši skanējumu. Viens no viņiem bija nolēmis nomainīt van den Hul akustiskos kabeļus pret Nordost, jo pat Blue heaven pāris viņal izklaušījās manāmi dzidrāks un detalizētāks par esošo visnotaļ augstvērtīgo holandiešu pāri. Tā sagadījās ,ka viņam radās iespēja pamēģināt „Audiophile grade” drošinātāju savā sistēmā. Rezultāts izrādījās visai negaidīts- neizskaidrojami iemeslu dēļ skaņa izmainījās tā , ka van den Hul pāris ne par mata tiesu nebija sliktāks par Nordost Blue heaven, katrā ziņā pieaicinātie draugi tā arī nespēja sadzirdēt atšķirību, kuras dēļ būtu jāpiemaksā vismaz pāris simti latu. Cits, ne visai sen uz audiofīlu taciņas nostājies, entuziasts uzaicināja uz noklausīšanos pārdevēju, kurš viņam bija piegādājis ļoti interesantu akustiku no ASV, kura veikalā tika klausīta ar MBL pastiprinātāju (man nav komentāru, jo šo komplektu neesmu klausījies, bet MBL pats par sevi nepieļauj kādus kvalitātes kompromisus). Mājās akustika tika pieslēgta pie pieklājīga Primare integrētā pastiprinātāja un CD atskaņotāja, bet abos aparātos saimnieks bija pamanījies nomainīt drošinātājus un „uzsildīt” XLO Ultra akustiskos kabeļus. Pēc šis sesijas komplekta īpašnieks ar prieku klāstīja, ka pārdevējs bija ļoti pārsteigts, pētīja vadus, filtru un bilda, ka nebija domājis , ka Primāre var tā skanēt. aunais audio entuziasts priecīgs,- arī viņam bija licies, ka atšķirība ar veikalā dzirdēto nav tik graujoša, kā varētu domāt, salīdzinot it kā nesalīdzināmo. Kāds audiofīls, ar pētnieka raksturu, piegāja drošinātāja jautājumam ar tehniskāku „piesitienu”. Pēc „drošinātāja noklausīšanās” savā sistēmā nolēma pamērīt tā parametrus. Kā izrādījās tā induktivitāte bija divas reizes mazāka, labums divas reizes augstāks kā rūpnīcā ieliktajam, un arī pretestība uz digitālā mērītāja parastajam drošinātājam bija ļoti nestabila. Pieļauju, ka drošinātājs tiešām ietekmē skaņu, jo viņam jāizlaiž pietiekama strāva lai pastiprinātājs varētu atdot uz akustiku pietiekami daudz jaudas, tai pat laikā viņam jāpārdeg pie strāvas, kas var būt bīstama pastiprinātāja shēmai. Tas nozīmē, ka tā strāvas caurlaidībai pieļaujamajā diapazonā jābūt maksimāli konstantai, nav jāmainās līdzi patērējamai strāvai, tā nedrīkst mainieties arī temperatūras un vibrācijas ietekmē.

Padalies ar šo ziņu sociālajos tīklos

Jānis Alksnis

Esmu moderno tehnoloģiju entuziasts ar ilggadēju un plašu pieredzi dažādās informāciju tehnoloģiju jomās, ar savu skatījumu uz lietu kārtību.