Saule akmens Daugava

Saule Latvi sēdināja Tur,kur gali satiekas Balta jūra, zaļa zeme Latvei vārtu atslēdziņa.
Latvei vārtu atslēdziņa, Daugaviņas sargātāja. sveši ļaudis vārtus lauza Jūrā krita atslēdziņa.
Zilzibeņu pērkons spēra, velniem ņēma atslēdziņu. Nāvi, dzīvi Latve slēdza, Baltu jūru, zaļu zemi
Saule Latvi sēdināja Baltas jūras maliņā Vēji smiltis putināja ko lai dzēra latvju bērni?
Saule lika Dieviņami, Lai tas raka Daugaviņu. Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeņi.
Dzīves ūdens, nāves ūdens Daugavā satecēja. Es pamērcu pirkstu galu
Abus jūtu dvēselē.
Saule mūsu māte- Daugav – sāpju aukle. Pērkons velna spērējs Tas mūsu tēvs.