Sākums Jaunumi Bite Latvija par publisko iepirkumu jomu Latvijā sūdzas Eiropas Komisijā 

Bite Latvija par publisko iepirkumu jomu Latvijā sūdzas Eiropas Komisijā 

4 minūtes lasīšanai
bite cita kompanija logoLV

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par “sistemātisku Eiropas Savienības (ES) tiesību normu pārkāpšanu publisko iepirkumu jomā Latvijā”, “Delfi Bizness” pavēstīja uzņēmumā.

Tajā norāda, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar publiskajiem iepirkumiem un problēmas, kas aizvien nav atrisinātas, uzņēmums sūdzībā norāda Latvijas valstij uz nepieciešamību sakārtot tiesību aktus, izveidot publisko iepirkumu sistēmu atbilstoši ES tiesībām, vienlaikus izbeidzot favorītismu pret vienu tirgus dalībnieku un nostiprinot brīvu konkurenci mobilo sakaru publiskajos iepirkumos.

“Bite Latvija” uzskata, ka valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam. Savukārt citiem mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem uzņēmuma ieskatā nav jēgas piedalīties šādos iepirkumos, jo “kritēriji ir acīmredzami diskriminējoši un uzvarētājs ir paredzams jau iepriekš”.

Uzņēmumā atgādina, ka Latvijā mobilo sakaru nozarē darbojas trīs galvenie tirgus dalībnieki, un atbilstoši mērījumiem, ko veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, mobilo sakaru pakalpojumu kvalitāte ir augsta visiem trim operatoriem.

“Bite Latvija” apkopojusi, ka kopš 2021. gada ir bijuši izsludināti 16 mobilo sakaru iepirkumi virs ES līgumcenu sliekšņiem. “Bite Latvija” ir piedalījies sešos publiskajos iepirkumos, no kuriem uzvarēja vienā, kopā ar citiem operatoriem saņemot daļējās līguma izpildes tiesības. Savukārt 13 no šiem publiskajiem iepirkumiem uzvarēja “Latvijas Mobilais telefons” (LMT), turklāt deviņos no šiem iepirkumiem LMT uzvarēja kā vienīgais pretendents.

“Iepirkumos zem ES līgumcenu sliekšņiem situācija ir vēl kritiskāka. Atsevišķos gadījumos ministrijas slēdz tiešus līgumus ar LMT, vispār izvairoties no iepirkumu izsludināšanas,” apgalvo “Bite Latvija” pārstāve Una Ahuna-Ozola, piebilstot, ka šobrīd teju katrs jauns mobilo sakaru iepirkums ir jāpārsūdz Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Uzņēmums arī uzskata, ka problēmas ir vienas un tās pašas jau gadiem. Piemēram, iepirkumos kā viens no vērtēšanas kritērijiem tiek ietverts lielākais bāzes staciju skaits, kas straujas tehnoloģiju attīstības dēļ jau sen nav mēraukla mobilo sakaru kvalitātei un Eiropā šo kritēriju iepirkumos neiekļauj, piemēram, Polijā, Vācijā un Beļģijā, norāda “Bite Latvija”. Arī Latvijā Konkurences padome ir publiski aicinājusi vērtēšanas kritērijos neiekļaut, piemēram, bāzes staciju skaitu, apliecinot, ka tas ierobežo konkurenci.

“Apstrīdēšanu IUB būtiski kavē vērtēšanas pārskatu nepieejamība, augstā depozīta maksa par rezultātu pārskatīšanas procedūru, pārskatīšanas procedūru ilgums un papildu resursu iesaistes nepieciešamība. Nekas arī nemainās gadījumos, kad vēršamies tiesā. Līdz šim tiesa divos gadījumos atzina konkrētu iepirkumu prasības par prettiesiskām, taču neraugoties uz tiesvedības esamību un Augstākās tiesas norādēm par nepieciešamību pārskatīt iepirkumu procedūras noteikumus, tie paši pasūtītāji turpināja konkurenci ierobežojošo praksi, izsludinot nākamos iepirkumus,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arūns Mickevičs.

Pēc viņa teiktā, iepirkumos, kuros izmantots bāzes staciju noteikta radiofrekvenču spektra diapazonā skaita kritērijs, piedalās un līdz 90% gadījumu uzvar LMT. Mickevičs pauž, ka šie apstākļi norāda uz satraucošu tendenci, valstij faktiski turpinot centienus saglabāt LMT vēsturiski izveidojušos tirgus daļu, kuru savulaik šis uzņēmums ieguva kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Tāpēc, viņaprāt, Latvijas nacionālais publisko iepirkumu regulējums nenodrošina ES tiesībām atbilstošu publisko iepirkumu norisi mobilo sakaru pakalpojumu tirgū. Aizvien pastāv sistēma, kas pieļauj diskriminējošas prasības vērtēšanas kritērijos, veicinot favorītismu, kropļojot konkurenci un ierobežojot pakalpojumu sniegšanas brīvību ES.

“Līdz šim IUB principiāli nav vērtējis interešu konflikta iespējamību valsts iepirkumos. Lai arī šīs iestādes lēmumus var apstrīdēt tiesā, process ir neefektīvs, ilgs, dārgs un galu galā nerada nekādas izmaiņas, jo pat ja tiesa lemj, ka konkrētā iepirkuma vērtēšana kritēriji ir diskriminējoši, iepirkuma izsludinātājam tie nav jāmaina vai jāatceļ. Pasūtītāji arī nav ieinteresēti ievērot Satiksmes ministrijas izstrādātās vadlīnijas iepirkumu izstrādei, mūsu iebildumu gadījumā formāli “atrakstoties”, ka tām ir tikai rekomendējošs raksturs,” saka Mickevičs.

Viņš arī atzīst, ka ir iepirkumi, kuros arvien biežāk “Bite Latvija” lemj nepiedalīties, “netērējot resursus cīņai pret negodīgas konkurences vējdzirnavām”.

“Bite Latvija” reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. “Bite Latvija” vienīgā īpašniece ir Lietuvas “Bite Lietuva”, kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas “Providence Equity Partners” uzņēmums.

Ielādēt vairāk rakstus
Load More By Jānis Alksnis
Load More In Jaunumi
Komentāri ir slēgti

Iesakām izlasīt šādus rakstus

Krāpnieki LMT vārdā izsūta viltus ziņas

Aktivizējušies krāpnieki, kas mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas mobilais telefon…