• Home /
  • Jaunumi /
15. jūlijs, 2020

Kā ‘#’ simbols nonāca internetā, un kā tas var palīdzēt uzņēmumam pelnīt

Gudri izvēlētu un atbilstošu haštagu pielietošana ir daļa no veiksmīgas digitālā mārketinga stratēģijas, kas var palīdzēt sasniegt plašāku auditoriju, līdz ar to arī iegūt vairāk klientu. Šī nu jau pašsaprotamā simbola rašanās stāsts un izmantošanas specifika var palīdzēt apjaust, kā to vislabāk integrēt sava uzņēmuma komunikācijā ar pašreizējiem un potenciālajiem klientiem, lai tas būtu ne vien “reklāmiski”, bet arī jēgpilni.

Vēsturiski “#” simbols – mūsdienās dēvēts arī par tēmturi, birku, atsauces tagu un oktotorpu – pielietots plašam mērķu spektram. Tas bijis gan kārtas numura apzīmējums, gan svara mērvienības mārciņas saīsinājums, savukārt pie sociālo mediju lietotājiem šis simbols nonāca 2007. gadā, kad sociālo tehnoloģiju eksperts Kriss Mesina tviterī izplatīja aicinājumu izmantot haštagu kā dažādas kopienas vienojošu elementu vai kopīgas sarunas tēmas pieteikumu.

“Viņiem tas nepatika,” britu izdevumam “New Statesman” stāsta Mesina. “Viņi teica, ka tas ir domāts nūģiem un, visticamāk, nekad neieiesies lietošanā. Galu galā “Twitter” iegādājās vairākus uzņēmumus un aplikācijas (“Tweetie” un “Summize” – “Mac” aplikāciju un “Twitter” meklētājprogrammu), kas jau atbalstīja haštagu lietošanu. Jo vairāk viņu pārraudzībā nonāca uzņēmumi, kas atbalstīja haštagus, jo neizbēgamāka kļuva vajadzība “Twitter” oficiāli sākt darīt to pašiem.”

Mesina, kurš tolaik strādāja “Google”, skaidro, kāpēc viņam šķita, ka “Twitter” ir nepieciešams haštags: “Es gribēju “Twitter” kopienai piedāvāt vienkāršu veidu, kādā pašorganizēties. “Twitter” nebija grupējumu, tāpēc es izdomāju, ka labākais veids, kā to risināt, ir ar teksta palīdzību.”

Pēc tam šo simbolu cita pēc citas adaptēja arīdzan citas sociālo mediju platformas – “Flickr”, “Tumblr”, “Google+”, “Instagram” un “Facebook”.

Kāpēc tieši slīpās restītes simbols?

Iemesls tam ir gaužām vienkāršs – tas bija ērti pieejams tolaik izmantotajos podziņtelefonos, kā arī jau astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmitajos tika izmantots čata istabu nosaukumos. “Šķita, ka daudz piemērotāks ir kas tāds, kas jau kur citur tiek pielietots, nevis izgudrot ko pavisam jaunu, tādējādi paaugstinot tā iespējas kļūt par paradumu,” saka Mesina.

“No visiem iespējamiem simboliem, manuprāt, manis izvēlētais oktotorps bija labākais. Kā tipogrāfijas mīļotājam man patīk, kā tas izskatās. Tas ir viens no vizuāli blīvākajiem simboliem, un to var saskatīt gan no tālienes, gan tuvumā – to ir grūti nepamanīt!”

Kad Mesina vēl studēja komunikācijas dizainu Kārnegija-Melona Universitātē Pitsburgā, viņš aktīvi piedalījās dažādās starpdisciplinārās diskusijās gan lekcijās, gan ārpus tām, un, kā saka pats, svarīgāko apguvis novērojumu ceļā, kā arī uzdodot jautājumus un apstrīdot pieņēmumus.

“Dizaina programmā es iemācījos, kā domāt par problēmām un izprast cilvēku uzvedību, nevis sacīto, kas bieži vien ir kļūdains vai maldinošs. Kognitīvā zinātne man palīdzēja saprast, kāpēc cilvēki bieži vien sevi pieviļ, paši to neapzinoties. Inženierzinātnes man deva izpratni par to, kā strādāt ar komandas projektiem un rast iespējas, lai maksimāli palielinātu katra individuālo ieguldījumu. Es izkopu spējas atpazīt cilvēku uzvedības modeļus, lai radītu produktus, idejas vai prakses, kas atbilda viņu patiesajām vēlmēm, bet pēc tam ar dizaina domāšanas kursā apgūto retorisko treniņu savu risinājumu pārveidoju stāstījumā, kas varētu rezonēt ar dažādām auditorijām.”

Mesina pielietotie teorētiskie un praktiskie paņēmieni pielietojami veiksmīgas uzņēmuma sociālo mediju kampaņas radīšanai, kuras elementi ir arī jēgpilna, saistoša un uz auditoriju tendēta “tvītošana” un “postēšana”.

Kā vēsta Digitālā mārketinga institūts, veiksmīgas digitālā mārketinga stratēģijas pamatā ir savas auditorijas pazīšana un sociālo platformu īpatnību izzināšana. Haštagi šajā ziņā ir lielisks komunikācijas rīks, kas noder gan pētniecībai, gan iesaistes palielināšanai. Saskaņā ar mārketinga platformas “Later” rīcībā esošajiem datiem par 2020. gada tendencēm ziņa ar vismaz vienu “Instagram” haštagu vidēji sasniedz par 12,6% vairāk lietotāju nekā bez.

Ieteikumi haštagu veidošanai:

  • Haštago ar mēru! Atļauto haštagu skaits atkarīgs no sociālo mediju platformas, taču lielākoties būs gana ar dažiem, lai sasniegtu vēlamo mērķi.
  • Labāk haštagam izmantot vienu vārdu, nevis frāzes vai teikumus.
  • Necenties būt pārāk oriģināls – no haštaga, kuru neviens nezina un nemeklē, nav nekādas jēgas.
  • Ja mērķis ir sasniegt konkrētu auditoriju, tad neizmanto pārāk plašas nozīmes haštagus vai tādus, kas attiecas uz ko citu. Piemēram, ja savā publikācijā reklamē suņu barību, tad ar haštagu #dogsofinstagram vien netiks panākts vēlamais rezultāts un vēstījums pazudīs citu jauku suņu bilžu gūzmā. Labāka izvēle: #dogfood.
  • Haštagi nebūt nav jāizmanto katrā publikācijā – to mērķis ir piešķirt papildu vērtību, rosināt diskusiju un atgriezenisko saiti.
  • Haštagus izmanto ne tikai savas auditorijas apzināšanai un uzrunāšanai, bet arī konkurentu izpētīšanai un jaunu ideju špikošanai.

Šie paņēmieni var palīdzēt gan audzēt savu sekotāju skaitu un viņu iesaistīšanās līmeni, gan arī veidot kopienu, kurai ir tuvas jūsu uzņēmuma paustās vērtības un aktivitātes. Haštagi šajā gadījumā kalpo kā organizēšanas un kategorizēšanas elementi, izceļot jūsu uzņēmumu citu vidū un apvienojot līdzīgi domājošus indivīdus.

Jēgpilnu haštagu piemēri:

  • Haštags, kas norāda uz produktu vai pakalpojumu, piemēram, #džemperis vai #limfodrenāža.
  • Haštags, kas norāda uz jūsu nodarbošanās jomu, piemēram, #lielformātadruka vai #kāzufotogrāfs.
  • Haštags, kas norāda uz piederību kādai noteiktai kopienai, piemēram, #vegan vai #momtobe.
  • Haštags, kas attiecas uz konkrētu pasākumu vai svētkiem, piemēram, #whitechristmas vai #dzimšanasdiena.
  • Haštags, kas apzīmē atrašanās vietu, piemēram, #aizpute vai #nacionalaisteatris.
  • Haštags, kas raksturo rituālus un/vai ikdienas darbības, piemēram, #sundayfunday vai #rītakafija.
  • Haštags, kas apzīmē attiecīgā brīža darbību, piemēram, #workinghard vai #jokūkasirjāēd.
  • Haštagi-saīsinājumi, piemēram, #LGBT vai #tbt.

Vairāk par digitālā mārketinga stratēģijām varēs uzzināt mārketinga un sabiedrisko attiecību profesionāļu festivālā “Marketing Shake”, kas norisināsies 6. augustā.

Padalies ar šo ziņu sociālajos tīklos

Jānis Alksnis

Esmu moderno tehnoloģiju entuziasts ar ilggadēju un plašu pieredzi dažādās informāciju tehnoloģiju jomās, ar savu skatījumu uz lietu kārtību.