Vārda dienu šodien svin Francis, Modra
Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Šis elektroenerģijas patēriņš veicina klimata pārmaiņas, tāpēc uzņēmums Tet jau ilgstoši strādā, lai patēriņu pēc iespējas efektīvāk mazinātu.
Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro. Mērķis – uzlabot jaudas izmantošanas efektivitāti, patērējot mazāk elektroenerģijas iekārtu dzesēšanai un skaitļošanas jaudu dzēšanai, lai klientiem varētu piedāvāt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Datu centru enerģijas izmantošanas efektivitāti Tet novērtē, izmantojot PUE rādītāju. Jau šobrīd Pērses ielas datu centram tas ir 1,38, kas ir ļoti tuvu labākajiem rādītājiem, kādus šobrīd var sasniegt efektīvākie datu centri pasaulē.
“Mūsu datu centriem ir vienota monitoringa sistēma, lai datus varētu uzkrāt, analizēt un sistēmu pilnveidot. Datu centros palielinām dzesēšanas temperatūras sliekšņus, jo jaunos serverus var dzesēt augstākā temperatūrā. Dzesēšanas tehnoloģijās izmantojam ārpusē pieejamo vēsāko gaisu, to speciāli neatdzesējot (free cooling tehnoloģijas), mainām arī kondicionēšanas iekārtas uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām. Uzskatām, ka zemu emisiju datu centra pakalpojums, kļūs par augošu vērtību klientu acīs un uzlabos uzņēmuma konkurētspēju,” stāsta Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.
Lasīt tālāk
AS “Sadales tīkls” īsteno pilotprojektu, kas ietver gaisvadu elektrolīniju apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem jeb droniem ar mērķi ievākt datus, ko pēcāk analizēt elektrotīkla defektu fiksēšanai, kā arī izmantot uzņēmuma pārvaldītā elektrotīkla digitālā dvīņa izstrādei. Pilotprojekts tiek organizēts sadarbībā ar igauņu uzņēmumu “Hepta Airborne”, kas nodrošina nepieciešamās tehnoloģijas un programmatūru.
Pilotprojektā izmantotie bezpilota lidaparāti veic gan elektrolīniju fotofiksācijas, gan arī noskenē tās, izmantojot aerolāzerskēnēšanas tehnoloģiju (LIDAR sensori), kas ļauj ar augstu precizitāti noteikt arī veģetācijas apjomu aizsargjoslās un citas elektrotīkla apsekošanā būtiskas ģeotelpiskās detaļas.
“Šajā pilotprojektā sadarbojamies ar uzņēmumu, kas iepriekš ir guvis plašu pieredzi, veicot elektrotīkla defektēšanu un datu ievākšanu arī kaimiņvalstī Igaunijā. Attiecīgi, šīs tehnoloģijas jau ir pārbaudītas praksē ļoti līdzīgos apstākļos. Tā kā “Sadales tīkla” nemainīga prioritāte ir kvalitatīva un droša elektroapgāde, strādājam pie jaunāko tehnoloģisko risinājumu testēšanas, lai elektrotīkla defektēšanu, kas ir neatņemama infrastruktūras uzturēšanas sastāvdaļa, padarītu arvien efektīvāku un precīzāku. Būtiski, ka datu analīzes programmatūras pamatā ir mašīnmācīšanās tehnoloģija, kas nozīmē, ka ar katras jaunas iegūtās datu kopas analīzi ir iespējams iegūt arvien profesionālākus, datos balstītus rezultātus. Otrs lielais pienesums no šādām tehnoloģijām ir iespēja izstrādāt elektrotīkla digitālo dvīni, kam būtu neatsverama vērtība turpmāko elektrolīniju uzturēšanas darbu plānošanā, efektivizēšanā,” pauž “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Kopš jūnija Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) pārvaldītā valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv ir savienota ar Eiropas Komisijas tulkošanas pakalpojumu eTranslation un piedāvā ikvienam iedzīvotājam brīvi pieejamu automātisko tulkošanu visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās – pavisam divdesmit četrās. Jaunais pakalpojums ir īstenots Eiropas Savienības atbalstītajā starpvalstu projekta NLTP (National Language Technology Platform /Nacionālā valodas tehnoloģiju platforma) ietvaros, un to administrēja valodas tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” sadarbībā ar KISC un vēl septiņām organizācijām dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Projekts tika īstenots no 2021. gada aprīļa līdz 2023. gada jūnijam, izvirzot vairākus ambiciozus mērķus. Ņemot vērā plašo valodu pārstāvniecību Eiropas Savienībā, ir ļoti būtiski piedāvāt risinājumus, kas ikvienam ES pilsonim ļautu pārvarēt valodas barjeras dažādu ES nāciju starpā, kā arī sekmētu dažādās valodās veidotas informācijas apmaiņu; tādas iespējas šobrīd paver jaunākie valodas tehnoloģiju risinājumi. Tāpat gan etniski, gan sociāli ļoti daudzveidīgajā Eiropas kultūrtelpā ir būtiski nodrošināt iekļaujošas sabiedrības attīstību un pakalpojumu pieejamību, nodrošinot ikviena iedzīvotāja brīvu pieeju sabiedriskajiem pakalpojumiem neatkarīgi no konkrētās personas dzimtās vai runātās valodas vai audiāli vizuālās uztveres ierobežojumiem. Vienlaikus projekta īstenotāji izvirzīja uzdevumu, kas ir ļoti būtisks arī latviešu nācijai, proti, sekmēt valodu līdztiesību un digitālu dzīvotspēju globālajā laikmetā Eiropā, ko varam veicināt ar valodas tehnoloģiju rīku pielāgošanu dažādu valodu specifiskajām vajadzībām.
Lasīt tālāk
Līdz ar pirmo sniegu Kuldīgas novada – pakāpeniski arī citu Latvijas pašvaldību ziemas ceļu uzturēšanu uzraudzīs mākslīgais intelekts – datos balstītu resursu izlietojumu paredz šim mērķim SIA “ZZ Dats” sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) īstenotais projekts.
Ziemas ceļu kvalitātes analīzes risinājumā, izmantojot mākslīgo intelektu, iekļautas funkcijas, ka sākoties snigšanai, rodoties apledojumam, pie ceļiem izvietotās meteostacijas, novērošanas kameras vai citi datu avoti automātiski fiksēs, un sistēma izvērtēs situāciju konkrētā ceļa posmā – nepieciešamību turp doties ceļu tīrītājam vai kaisītājam, ko līdz šim, vispirms apsekojot ceļus un tad izlemjot par tālākajiem darbiem, veica pašvaldības atbildīgie darbinieki. Dati automātiski tiks apkopoti SIA “ZZ Dats” izveidotajā IWIROM platformā, kurā pieeja un iespēja reālajā laikā saņemt datus par ceļu stāvokli ziemas apstākļos būs visām iesaistītajām pašvaldībām. SIA “ZZ Dats” projektu “Jauna tipa intelektiskas ziemas ceļu uzturēšanas atbalsta informācijas sistēmas un tai pielāgota ERP integrācijas risinājuma izstrāde uzturēšanas procesu efektivitātes paaugstināšanai” īsteno sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes pētniekiem. “Mākslīgais intelekts mūsu ikdienas dzīvē ieņem aizvien lielāku lomu, līdz ar to mums ir sava veida izaicinājums to lietderīgi virzīt arī tautsaimniecības attīstībai – šajā projektā ziemas ceļu intelektiskai uzturēšanai. Projekta mērķis ir paaugstināt ziemas ceļu uzturēšanas procesu efektivitāti, izstrādājot uz jaunākajām zinātnes atziņām balstītu atvērtu un modulāru intelektisku ziemas ceļu uzturēšanas atbalsta informācijas sistēmu un tai pielāgotu uzņēmumu resursu plānošanas integrācijas risinājumu, kas ceļu uzturētājiem nodrošinātu datos balstītu resursu izlietojuma pārskatu un proaktīvu lēmumpieņemšanu, minimizējot reakcijas laiku optimālām ceļu uzturēšanas darbībām, tādā veidā sekmējot ceļu satiksmes dalībniekiem drošus braukšanas apstākļus, kā arī nodrošinātu ekosistēmu citiem uz transporta un publisko drošību adresētiem viedajiem pakalpojumiem,” norāda RTU Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs Jānis Grabis.
Lasīt tālāk
Pirmais ar saules paneļiem aprīkotais pakomāts Latvijā, ko uzstādīja sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva sadarbībā ar Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu Tet, saražojis par desmito daļu vairāk elektroenerģijas, nekā tam nepieciešams darbības nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka aprīlī pakomāts darbojies pilnībā ar ilgtspējīgu un zaļu enerģiju, kā arī jau veidojis elektroenerģijas uzkrājumu ziemas mēnešiem, tādējādi samazinot ikmēneša izmaksas arī ilgtermiņā.
Pirmajā ar saules paneļiem aprīkotajā Omniva pakomatā aprīlī izdevies saražot 110% no nepieciešamā elektroenerģijas apjoma tā darbības nodrošināšanai. Šie rezultāti pārsniedz iepriekš aplēstās prognozes, ka saules paneļi spēs saražot 90% no nepieciešamā elektroenerģijas apjoma vidēji gadā, aprīlī vēl nesaražojot pietiekami daudz elektrības, lai nosegtu pašpatēriņu. Pirmie rezultāti liecina, ka projekts spēs nodrošināt arī nepieciešamo elektrību ziemas mēnešiem, jo pēc jaunajiem aprēķiniem prognozēts, ka vasaras mēnešos saules paneļi spēs saražot pat līdz 150% no nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma. Tas liecina, ka paneļi ir uzlikti pareizā leņķī, ir precīzi veikti uzstādīšanas aprēķini un pakomāts spēj neatkarīgi darboties un nodrošināt sevi ar ilgtspējīgu un zaļu elektroenerģiju.
Lasīt tālāk