Tag Archives for " raidījums "

16. oktobris, 2017

Sevi piesaka jauns izglītojošs raidījums bērniem – “ZinZINOO”

Iespaidīgi zinātniskie eksperimenti, smieklīgi joki un pavisam nopietnas sarunas par aizraujošo un neizdibināmo zinātnes pasaulē – šādu saturu mazajiem LMT Straume un LMT Mājas viedtelevīzijas skatītājiem jau no 13. oktobra piedāvās raidījums bērniem – “ZinZINOO”. Zinātkāros prātus raidījuma pirmajā sezonā izaicinās 25 raidījumi, ik piektdienu skatītāju vērtējumam nododot divas atklājumiem bagātas sērijas.

Raidījumu “ZinZINOO” veido Zinātkāres centra “ZINOO” speciālisti, kas līdz šim ar interaktīvu ekspozīciju palīdzību centra apmeklētājiem Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Cēsīs ļāvuši iepazīt dabas likumus un izmēģināt dažādas tehnoloģijas. Raidījumu vadīs Marģers Majors, Rīgas Improvizācijas teātra aktieris un ilggadējais ZINOO nodarbību vadītājs, kurš pat vissarežģītākos tematus skatītājiem izskaidros vieglā un saprotamā valodā. Katras sērijas noslēgumā bērnus iepriecinās praktisks eksperiments, ko pavisam droši varēs atkārtot arī pašu spēkiem mājas apstākļos.

“Jaunā raidījuma saturu esam radījuši tā, lai rosinātu bērnu un jauniešu dabisko zinātkāri atklāt un izzināt pasauli ap sevi, kā arī tajā notiekošos procesus. Esam pārliecināti, ka aizraujošā un interaktīvā veidā stāstot par ierastām un ne tik ierastām lietām, var iedrošināt jauno paaudzi nebaidīties apgūt dabas zinātnes. Veidojot raidījumu, īpašu uzmanību esam veltījuši tieši Latvijas vārda izcelšanai, jo mūsu valstī dzīvo gudri un spējīgi cilvēki, kuru zinātniskie sasniegumi atzinīgi novērtēti arī pasaules mērogā. Tikai iedvesmojot bērnus un jauniešus izzināt nezināmo, nākotnē varēsim lepoties ar izglītotu un radošu sabiedrību,” stāsta zinātkāres centra “ZINOO” vadītājs Pauls Irbins.

Jaunajā bērnu raidījumā tiks apskatītas visdažādākās tēmas, kas patiks gan tehniskiem, gan mākslinieciskiem prātiem, piemēram, optiskās ilūzijas, skaņa, vējš, raķetes, laikapstākļi, dabas parādības, elektrība un citas.  “ZinZINOO” pirmajā sērijā skatītāji varēs uzzināt, kas ir optiskās ilūzijas, kā tās veidojas un kā paša spēkiem radīt optisko ilūziju – hologrammu. Tāpat raidījuma gaitā savu viedokli par dažādiem ar zinātni saistītiem jautājumiem paudīs arī paši mazie eksperti.  

“Jau ilgus gadus Latvijā noris aktīva diskusija par izglītojošām metodēm, kas veicinātu bērnu interesi par dabas zinātnēm un vairotu to jauniešu skaitu, kas, izvēloties nākotnes profesiju, priekšroku dod ar eksaktajām zinātnēm saistītām profesijām. Šo gadu laikā izskanējuši dažādi viedokļi, kā sasniegt šo mērķi, tomēr nereti tiek aizmirsts, cik būtiska loma ir pamatzināšanām un izpratnei, ko iegūst jau agrā bērnībā. Tādēļ, veidojot LMT Mājas Viedtelevīzijas saturu un domājot par pašiem mazākajiem skatītājiem, LMT kopā ar “ZINOO” ir radījis ne tikai izklaidējošu, bet arī izglītošu raidījumu bērniem, kas sniegs vērtīgu pirmo ieskatu zinātnes pasaulē un iedrošinās nebaidīties no dabas zinātnēm pieaugot,” teic Latvijas Mobilais Telefons viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Raidījumu atbalsta tehnoloģiju uzņēmms “Accenture”, kā arī augstskola “RISEBA”. Raidījums skatāms LMT viedtelevīzijā un LMT Straume: http://straume.lmt.lv/zinzinoo

17. jūnijs, 2016

Interesanti fakti, kurus tu, iespējams, nezināji par fizikas ģēniju Stīvenu Hokingu

74 gadus veco angļu teorētisko fiziķi Stīvenu Hokingu pelnīti var dēvēt par mūsdienu pazīstamāko zinātnieku pasaulē. Viņš ir ieguvis slavu ar savu ieguldījumu kvantu fizikas, laika un melno caurumu teorijās, bet plašākai sabiedrībai pazīstams kā populārzinātniskās grāmatas “Īsi par laika vēsturi” autors un smagas neiroloģiskas paralīzes upuris.Lasīt tālāk

1. februāris, 2013

Radio SWH jauna rīta programma „Andra Freidenfelda Rīta Svīta”.

No 4.februāra katru darbdienas rītu no 7:00-11:00 Radio SWH ēterāsāks skanēt jauna rīta programma – „Andra Freidenfelda Rīta Svīta”. Programmas idejas un satura autors ir Andris Freidenfelds – ilggadējs Radio SWH rīta programmu vadītājs, kas savu svītu iesācis veidot, pieaicinot jaunu ētera balsi un topošo radio personību – Zani Stocku. Zane ir ieguvusi izglītību komunikāciju zinātnēs, no bērnības ir mantojusi zināšanas mūzikā un mākslā, aktīvi darbojas kā dīdžejs un savas aktrises karjeras laikā ir spēlējusi tādās izrādēs kā „Lidojums”, „Zālamana pēdējā mīla”, „Ilgu tramvajs” u.c.
Programmā tradicionāli būs iekļauti mūzikas apskati, aktuālas intervijas, ziņas un citas rīta programmai raksturīgas aktualitātes. Jaunā rīta programma piedāvās arī jaunus konkursus – „Metam ārā”, „Mūzika no pārdotā Senatora”, „Radio andele”, „Dubļi, mani dubļi!” u.c. Kā saka pats Fredis: „Turpinām katras ētera minūtes lietderīgu izmantošanu, sniedzot klausītājam maksimāli daudz interesantas, noderīgas informācijas, aktualizējot svarīgo, ironizējot par niecīgo, balstoties uz visu jau iepriekšminēto programmu pieredzi un labākajām tradīcijām.”

Andris Freidenfelds –Fredis
Ilggadīgs Radio SWH rīta programmas ‘’BēBē Brokastis’’ vadītājs – cilvēks ar 20 gadu pieredzi radio biznesā. Turklāt Latvijas komerciālajā radio biznesā, kurš pirms viņa Latvijā nemaz nepastāvēja. Bēbē Brokastis – izteikts garāžas joku (garage amusement) raidījums. Tas cēlies no vēl ekstrēmākiem priekštečiem – beztolkšoviem ’Sestdienas Vakara Drudzis’’ un rīta programma ‘’Karakums’’ un ēterā skanēja 16 gadus. Little Freddy – īstajā vārdā Andris Freidenfelds, gandrīz jau ilggadīgs iknedēļas raidījuma ‘’MazāSestdiena’’ vadītājs. ‘’MazāSestdiena’’ ir literāri
muzikāls raidījums ar labu mūziku un labu garastāvokli. Tā skan trešdienās no plkst. 19:00-20:00 ar atkārtojumu sestdienās plkst. 13:00. ‘’MazāSestdiena’’ joprojām turpinās un kļūst arvien populārāka. Paralēli savam nepārtrauktajam darbam radio Fredis ir veicis dažas svarīgas korekcijas savādzīves uztverē, skatījumāun sapratnē. Jā, viņš ir sapratis, ka radio SWH rīta programmai ir jāmainās – līdzi laikmetam, mūsdienu dzīves ritmam.

Zane Stocka
Zane Stocka ir ieguvusi izglītību komunikāciju zinātnēs, no bērnības ir mantojusi zināšanas mūzikā un mākslā, aktīvi darbojas kā dīdžejs un savas aktrises karjeras laikā ir spēlējusi tādās izrādēs kā„Lidojums”, „Zālamana pēdējāmīla”, „Ilgu tramvajs” u.c. Jau no bērnības viņa sapņojusi strādāt radio un, pateicoties apstākļu sakritībai, spējām un pārliecinošākai komunikācijā salīdzinājumā ar citām konkurentēm, 2012. gada nogalē tika akceptēta Radio SWH jaunajai rīta programmai „Andra Freidenfelda Rīta Svīta”. Dzīves moto: būt izmēģinājumā un būt izmēģinātājam.

Patiesība ir kaut kur pa vidu.
Tas nenozīmē drudžainu raustīšanos pakaļ pārejošām un pseidomodernām
šovbiznesa parādībām. Tas nenozīmē mūzikas formāta krasu maiņu, izrunāto vārdu intensitāti vai vienkārši lielāku troksni.
Tas nozīmē katras ētera minūtes lietderīgu izmantošanu, sniedzot klausītājam maksimāli daudz interesantas, noderīgas informācijas, aktualizējot svarīgo, ironizējot par niecīgo, balstoties uz visu jau iepriekšminēto programmu pieredzi un labākajām tradīcijām. Kas attiecas uz garāžas jokiem – gan jau tie kādreiz paspruks, jo Andris
Freidenfelds ir viens no žanra pamatlicējiem. Un kā ierasts – reportāžas, tikšanās ar interesantiem, savdabīgiem cilvēkiem tiešajā ēterā, atraktīvi konkursi ar klausītāju iesaistīšanu, ‘’dzīvie’’ koncerti studijā, intensīva rīta terapija un nācijas modināšana.
Protams, arī jaunu balsu un personību parādīšanās ēterā. Līdzās aktuālo parādību kultūrā, zinātnē, politikā(tieši šādāsecībā) atspoguļošanai ‘’Rīta Svītas’’ komanda centīsies iet kādu soli priekšā notikumiem un informēt par to, ko varam sagaidīt
nākotnē:

-tiek iestudēta izrāde, kas parādīsies uz skatuves tikai pēc četriem mēnešiem,
-tulkotājs tulko slavenu ārzemju bestselleru,
-gleznotājs N glezno biznesmeni M,
-dzejnieks vēl tikai meklē iedvesmu un mūzu,
-arhitektu birojs strādā pie … rītdienas.

Līdz ar to arī klausītājam radīsies sajūta, ka viņš apsteidz laiku, ka viņš zina vairāk nekā citu radio staciju klausītāji, kuri pārsvarā dzīvo pagātnē. Bet galvenais ir rūpe par klausītāja radošo iztēli. Radio, tēlotājmāksla un literatūra ir gandrīz vienīgās platformas, kas to vēl var uzturēt pie dzīvības. Kino, televīzija un
interneta bildīšu kaleidoskops piedāvāsavu noteiktu, subjektīvu skatu leņķi uz parādībām. Tas noved pie cilvēka dvēseles svarīgas funkcijas – spējas iztēloties – atrofijas. Fricis Bārda pirms 100 gadiem teicis: ‘’Drīz cilvēce pa pasauli pārvietosies tikai lidmašīnās, bet mūsu fantāzija brauks apkārt uz invalīdu ratiņiem’’. Tas jau ir
gandrīz piepildījies. Rīta Svīta mēģinās aizkavēt šo procesu, darbinot klausītāju iztēli. ]]>


9. janvāris, 2013

Populārās rīta programmas ‘’Bē Bē Brokastis’’ pēdējais mēnesis radio ēterā.

bb sejas kustigs

Radio SWH paziņo par raidījuma Bē Bē Brokastis darbības pēdējo mēnesi. 2013. gada 31. janvāris būs populārās rīta programmas “Bē Bē Brokastis” pēdējā diena radio ēterā. AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics: “Pasaulē ir pieņemts, ka katrai sevis cienošai mūzikas grupai, mūziklam vai šovmeņu apvienībai pienāk brīdis, kad tiek izziņota pēdējā koncerta vai izrādes diena. Tā tas bija ar Pugačovu, ABBA, „Kaķiem” vai Leriju Kingu. Karalis ir miris, lai dzīvo Karalis! 2013. gads ir AS ‘’Radio SWH’’ 20 jubilejas gads, un šis ir īstais brīdis kaut ko mainīt. Pastāvēs tas, kas un, galvenais, kā, – mainīsies! BB brokastu čības turpmāk gulēs blakus B.B. Kinga studijā atstātājiem cimdiem redzamā vietā! Jau vistuvākajā laikā vērsīsimies pie pilsētas tēviem ar lūgumu iemūžināt BB vārdu sirmās Rīgas sejā!” 16 gadu garumā katru rītu mūs modināja asprātīga, dauzonīga un, ko tur liegties, melnā humora cienītāju trijotne.
Kā rakstīts Radio SWH mājas lapā – Bē Bē Brokastis ir augsti intelektuāls raidījums, kas balstās uz jaunākajām teorētiskajām atziņām un postmoderni tendētu interakciju. Populāro šovmeņu programma Bē Bē Brokastis darbojas Radio SWH ēterā kopš 1997.gada un tās sastāvs ir nemainīgs Ufo jeb Kaspars Upacieris – dziesminieks, dejinieks un rotaļnieks, Fredis jeb Andris Freidenfelds – domātājs, kas domās dzīvo un vēsturnieks, kas atmiņās un Andris Zeibots – dzejas un prozas pārzinātājs. Fredis :”Mūsu ilgstošā laulība ir izsmēlusi sevi, un kā pieauguši cilvēki esam vienojušies, ka janvāris ir Bē Bē Brokastu pēdējais darbības mēnesis. Atšķirībā no nebijušā pasaules gala, Bē Bē Brokastu gals ir reāls. Nekas, pārdzīvojāt pasaules galu, pārdzīvosiet arī BB Brokastu galu. Ir pienācis laiks. Laiks lasīt glancētos žurnālus, nodzerties limonādi un doties jaunos sevis meklējumos.”

]]>


11. marts, 2012

Ātruma sodu celšana – radaru firmas interesēs

fotoradari

Bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, taču ierosinājumu pavada aizdomu ēna, ka sodi tiek palielināti kompānijas «Vitronic» interesēs, kas uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt 160 fotoradarus, vēstija LTV raidījums «de facto». Vērienīgo fotoradaru projektu aizdomu ēna pavada jau kopš tā uzsākšanas brīža. Aiz reklāmas stendiem, sniega kaudzēm vai tiltu balstiem aizslēptas ierīces un soda kvītis, kurās fiksēts pārkāpums jau no pirmā pārsniegtā kilometra – tas viss iedzīvotājos radīja aizdomas, ka 160 fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem būs līdzeklis ne tik daudz satiksmes drošībai, cik privātā fotoradaru ieviesēja kabatas pildīšanai. Lai šīs aizdomas mazinātu, Saeimā nonāca likuma labojumi, kas paredz – turpmāk ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā, naudas sodu vairs nepiemēros, tā vietā iztiekot vien ar brīdinājumu. Kas nozīmē, ka fotoradari pārkāpumus fiksēs tikai tad, ja ātrums pārsniegts par vismaz 11 kilometriem stundā. Ieceri šonedēļ sāka skatīt Saeimas Juridiskā komisija un turpinās to darīt arī nākamnedēļ, jo līdz ar sākotnējiem likuma labojumiem Valsts policija negaidīti iesniegusi priekšlikumus, kas pēc būtības paredz naudas sodus par ātruma pārsniegšanu padarīt daudz bargākus. Piemēram, ja sākotnēji likumā plānoja noteikt, ka, vieglajam auto, ārpus apdzīvotām vietām pārsniedzot braukšanas ātrumu robežās no 11 līdz 20 kilometriem stundā, sods būtu vai nu brīdinājums vai 5 lati, nākamajā pārkāpuma grupā 20, un braucot vēl ātrāk attiecīgi 40 un 60 lati, tad policijas iecere paredz naudas sodus katrā grupā celt par 10 latiem, turklāt brīdinājums kā sods būtu iespējams vien ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā. Lai gan, Edmunds Zivtiņš neslēpj, ka aptuveni 90% gadījumos braukšanas ātrums tiek pārsniegts robežās līdz 10 kilometriem stundā. Ja šādus pārkāpumus fotoradari vairs nefiksēs, visticamākais būtiski samazināsies to uzstādītāju peļņa. Un lai tā nenotiktu, tagad iespējams tiek piedāvāts sodus palielināt. Zivtiņš gan to noliedz: «mēs nedrīkstam skatīties uz to, kurš tad tur pelnīs, kurš nepelnīs, tāda situācija nedrīkst pieļaut, mums ir svarīgi – ir izglābtas cilvēku dzīvības vai nav izglābtas cilvēku dzīvības, ja galvenais slepkava ir ātrums, pie ātruma neesam ķērušies gandrīz desmit gadus.» Taču sodu palielināšanā «Vitronic» gan varētu būt pat ļoti ieinteresēts. Līgumā ar policiju noteikts, ka radaru uzstādīšana privātajam partnerim izmaksās vairāk nekā 11 miljonus latu, jau šogad soda naudās valsts bija iecerējusi saņemt nepilnus 5 miljonus latu, bet realitāte, paša «Vitronic» dēļ, izrādījusies skaudrāka. Joprojām nav uzstādīts neviens stacionārais fotoradars, vien saskaņoti pirmie projekti. Un par jauno radaru fiksētajiem pārkāpumiem protokolos piespriestas soda naudas 490 tūkstošu latu apmērā. Proti, plānu izpilde gaužām atpaliek. Taču 90 procenti autovadītāju pārkāpj zonā līdz plus desmit, un tagad viņus atņems.

lvLatviešu valoda