11. marts, 2012

Ātruma sodu celšana – radaru firmas interesēs

fotoradari

Bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, taču ierosinājumu pavada aizdomu ēna, ka sodi tiek palielināti kompānijas «Vitronic» interesēs, kas uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt 160 fotoradarus, vēstija LTV raidījums «de facto». Vērienīgo fotoradaru projektu aizdomu ēna pavada jau kopš tā uzsākšanas brīža. Aiz reklāmas stendiem, sniega kaudzēm vai tiltu balstiem aizslēptas ierīces un soda kvītis, kurās fiksēts pārkāpums jau no pirmā pārsniegtā kilometra – tas viss iedzīvotājos radīja aizdomas, ka 160 fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem būs līdzeklis ne tik daudz satiksmes drošībai, cik privātā fotoradaru ieviesēja kabatas pildīšanai. Lai šīs aizdomas mazinātu, Saeimā nonāca likuma labojumi, kas paredz – turpmāk ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā, naudas sodu vairs nepiemēros, tā vietā iztiekot vien ar brīdinājumu. Kas nozīmē, ka fotoradari pārkāpumus fiksēs tikai tad, ja ātrums pārsniegts par vismaz 11 kilometriem stundā. Ieceri šonedēļ sāka skatīt Saeimas Juridiskā komisija un turpinās to darīt arī nākamnedēļ, jo līdz ar sākotnējiem likuma labojumiem Valsts policija negaidīti iesniegusi priekšlikumus, kas pēc būtības paredz naudas sodus par ātruma pārsniegšanu padarīt daudz bargākus. Piemēram, ja sākotnēji likumā plānoja noteikt, ka, vieglajam auto, ārpus apdzīvotām vietām pārsniedzot braukšanas ātrumu robežās no 11 līdz 20 kilometriem stundā, sods būtu vai nu brīdinājums vai 5 lati, nākamajā pārkāpuma grupā 20, un braucot vēl ātrāk attiecīgi 40 un 60 lati, tad policijas iecere paredz naudas sodus katrā grupā celt par 10 latiem, turklāt brīdinājums kā sods būtu iespējams vien ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā. Lai gan, Edmunds Zivtiņš neslēpj, ka aptuveni 90% gadījumos braukšanas ātrums tiek pārsniegts robežās līdz 10 kilometriem stundā. Ja šādus pārkāpumus fotoradari vairs nefiksēs, visticamākais būtiski samazināsies to uzstādītāju peļņa. Un lai tā nenotiktu, tagad iespējams tiek piedāvāts sodus palielināt. Zivtiņš gan to noliedz: «mēs nedrīkstam skatīties uz to, kurš tad tur pelnīs, kurš nepelnīs, tāda situācija nedrīkst pieļaut, mums ir svarīgi – ir izglābtas cilvēku dzīvības vai nav izglābtas cilvēku dzīvības, ja galvenais slepkava ir ātrums, pie ātruma neesam ķērušies gandrīz desmit gadus.» Taču sodu palielināšanā «Vitronic» gan varētu būt pat ļoti ieinteresēts. Līgumā ar policiju noteikts, ka radaru uzstādīšana privātajam partnerim izmaksās vairāk nekā 11 miljonus latu, jau šogad soda naudās valsts bija iecerējusi saņemt nepilnus 5 miljonus latu, bet realitāte, paša «Vitronic» dēļ, izrādījusies skaudrāka. Joprojām nav uzstādīts neviens stacionārais fotoradars, vien saskaņoti pirmie projekti. Un par jauno radaru fiksētajiem pārkāpumiem protokolos piespriestas soda naudas 490 tūkstošu latu apmērā. Proti, plānu izpilde gaužām atpaliek. Taču 90 procenti autovadītāju pārkāpj zonā līdz plus desmit, un tagad viņus atņems.

Padalies ar šo ziņu sociālajos tīklos

Jānis Alksnis

Esmu moderno tehnoloģiju entuziasts ar ilggadēju un plašu pieredzi dažādās informāciju tehnoloģiju jomās, ar savu skatījumu uz lietu kārtību.

Spiediet šeit, lai atstātu komentāru

Vieta komentāram

lvLatviešu valoda