Vārda dienu šodien svin Francis, Modra
Ar virtuālo realitāti mani ir grūti pārsteigt. Savā laikā strādāju Rīgas modernākajā izklaides centrā Go Planet. Varbūt kāds no lasītājiem atcerēsies 4D kinoteātri ar filmiņām, kratīšanos un visādiem specefektiem. Bija interesanti. Tad kādā brīdi biju iegādājies brilles, kur jāliek iekšā telefons un jāskatās speciālas filmas no youtube. Kā arī īsu brīdi biju paspējis palietot HTC Evo3D telefonu. Aptuvens priekšstats bija. Ar skepsi skatījos uz VR Sony izildījumā. Daudz vadu. Liela ķēpa. Dārgi. Tapēc ar skepsi skatījos arī uz šo izstrādājumu. Taču atmetam skepsi. Atpakojam iekārtu un sākam izpēti.
Šis ir absolūti neatkarīgs izstrādājums no jebkādas citas ekosistēmas. Facebook konts un labs bezvadu internets ir viss, kas vajadzīgs. Ieslēdzam. Pieslēdzamies un dodamies piedzīvojumā. Iestatam drošo perimetru ap sevi. Izkāpjot no tā arā, redzēsim apārtējo vidi melnbaltā griezumā, bet esot iekšā aplī redzam tikai spēli. Grafika ir diezgan pieklājīgā līmenī. Iekārtas darbības laiks ar vienu uzlādi ir apmēram 3 stundas. Jāņem vērā arī, ka tā diezgan manāmi uzkarst lietošanas laikā. Pieejamas dažādas aplikācijas – gan aktīvās, kā kaušanās un šaušana, gan pasīvās – sēdi un skaties amerikāņu kalniņu simulatoru.Varam arī doties virtuālajā čatā ar citiem lietotājiem. Daudz domāts par drošību, taču tas nav 100%. Spēlēšanas laikā nav izslēgts, ka trāpīsiet pa sienu vai kādu apkārt stāvošu cilvēku ar roku, jo iekārta aizauj. Priecē, ka ir iespēja savienot iekārtu arī ar Steam VR. Tas palielina spēļu/aplikāciju skaitu. Patīkami arī darbojas telefona aplikācija, kas ļauj redzēt notiekošo spēlē, paskaidrot spēletājam, ko darīt. Varam arī mainīt uzstādījumus, iegādāties aplikācijas un spēles. Maz ir bezmaksas spēles – vidējā aplikācijas cena 30 euro.
Lasīt tālāk
No šī gada 3. līdz 6. jūnijam Latvijā notiks tiešsaistes hakatons, kas veltīts mediju jomas izaicinājumiem. Pasākumā aicināti piedalīties studenti, dizaineri, programmētāji un topošie uzņēmēji, kā arī mediju jomas pārstāvji. Komandām būs iespēja saņemt pieredzējušu mentoru un ekspertu atbalstu, lai izstrādātu risinājumus, kas uzlabos vai pat mainīs veidus, kā tiek radīts un patērēts mediju saturs. Labākajām komandām būs iespēja cīnīties par 3000 EUR balvu fondu, lai attīstītu ideju pēc hakatona.
Dalība MediaHack 2021 ir bez maksas, un līdz 2. jūnijam pasākumam var reģistrēties ikviens gan ar savu ideju, vai bez tās. Pieteikties var jau iepriekš izveidotas komandas, savukārt tiem, kas pieteiksies individuāli, būs iespēja veidot jaunu komandu vai pievienoties citai idejai. Reģistrācija: https://mediahack.co
Hakatona jeb ideju maratona mērķis ir 48h laikā radīt inovatīvas idejas mediju jomā, novērtēt idejas biznesa potenciālu un izveidot starpdisciplināras komandas, kas spēj šīs idejas realizēt dzīvē. Idejas var pieteikt četrās kategorijās – “Mediju satura radīšana”, “Mediju satura izplatīšana”, “Interaktīvs un iesaistošs mediju saturs” un “Nākotnes mediji”.
Lasīt tālāk
Vidzemes Augstskolā, Valmierā, 2019. gada 26. – 28. aprīlī notiks virtuālās un papildinātās realitātes programmatūras izstrādes AR/VR Hackathon.
Pasākumā piedalīsies programmētāji, 3D mākslinieki, dizaineri, vizionāri, inženieri un citi interesenti, kas divu dienu garumā vienosies kopīgas idejas attīstīšanā, apmainoties ar pieredzi, zināšanām un idejām.
Lasīt tālākVirtuālā realitāte (VR) pēdējā desmitgadē demonstrē ļoti strauju attīstību. Uzlabojās ne vien VR tehnoloģija un kvalitāte, bet arī tās izmantošanas veidi, VR jau sen nav tikai izklaide, bet arī jauns veids kā iegūt zināšanas un izjust vēl nebijušas emocijas. VR paver daudz plašākas iespējas arī biznesa vidē – mums tikai jāiemācās tās izmantot. Vadošo mobilo sakaru operators “Tele2”, kas izzinājis VR un izmanto to ikdienā, dalās ar pieredzi un iepazīstina ar šīs tehnoloģijas būtību.
VR tehnoloģijas pamati ielikti vēl iepriekšējā gadsimtā
Līdzīgi kā cita, mūsdienās plaši izmantota, tehnoloģija – skārienjutīgie ekrāni, arī virtuālā realitāte sāka attīstīties vairāk nekā 50 gadus atpakaļ. 1968. gadā amerikāņu datorzinātnieks Aivens Saterlends radīja “Damokla zobenu” (“The Sword of Damocles”) – pirmo uz galvas stiprināmo virtuālās realitātes ierīci. Tiesa gan, tā bija tik smaga, ka ierīci vajadzēja iekārt griestos.
Nozīmīgs pavērsiens virtuālās realitātes attīstībā bija 1977. gadā – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā tika izstrādāta “Aspenas kinokarte” (“Aspen Movie Map”), kas ļāva virtuāli izstaigāt Kolorādo štata kūrortpilsētu Aspenu. Karte bija līdzīga mūsdienās populārajam “Google Street View” un tā balstijās uz reālām fotogrāfijām.
Vairāku dekāžu laikā, kopš pirmo virtuālās realitātes ierīču izstrādes, tehnoloģija ir ievērojami attīstījusies. Mūsdienu VR brilles ir vieglas un vairs nav nekādas vajadzības tās stiprināt pie griestiem. Ir pieejami gan modeļi ar vadiem, kas savieno brilles ar datoru, gan arī bezvadu varianti, kas datora vietā ļauj izmantot viedtālruni. Tomēr pats darbības princips šo 50 gadu laikā nav būtiski mainījies.
Divi ekrāni nodrošina reālas pasaules sajūtu
Virtuālās realitātes tehnoloģijas pamatā ir viens dalīts vai divi atsevišķi ekrāni, kas katrai acij rāda citu attēlu vai video. Abos ekrānos redzamie attēli ir nedaudz nobīdīti, tādējādi radot telpisku attēlu – līdzīgu tam, ko redzam reālajā pasaulē. Tomēr pilnīgai VR sajūtai ar to nepietiek. Brillēs redzamajiem attēliem un video ir jābūt uzņemtiem 360 grādu leņķī, turklāt ierīcē jābūt iebūvētam žiroskopam, kas seko galvas kustībām un ļauj pārvietot brillēs redzamo attēlu skatiena virzienā.
Pēc šāda principa darbojās visas VR brilles, dažādiem ražotājiem sacenšoties tikai perifērās redzes leņķī. Cilvēku dabiskais horizontālais redzes leņķis ir aptuveni 180 grādu, savukārt lielākā daļa patlaban pieejamo VR briļļu modeļu nodrošina tikai 110–120 grādu redzes lauku. Šis ir gandrīz vienīgais faktors, kas VR brillēs neļauj mums jūsties kā realitātē.
VR jau sen nav tikai kārtējais izklaides veids
Līdz šim visplašāko popularitāti virtuālās realitātes tehnoloģijas ir ieguvušas izklaides industrijā. Tomēr datorspēles nebūt nav vienīgais veids, kā izmantot virtuālo realitāti.
VR brilles kļūst arvien populārākas arī kā līdzeklis pasaules izzināšanai. Tās ļauj samērā lēti un viegli izmēģināt lietas, kas citkārt nebūtu iespējamas vai prasītu laiku un naudas ieguldījumus. Mūsdienās ir iespējams, piemēram, izstaigāt daudzas no pasaules ievērojamākajām pilsētām un aplūkot vēstures pieminekļus, neizejot no savas viesistabas. VR var izmantot arī izglītībā, rīkojot virtuālas ekskursijas uz dažādiem apskates objektiem, vai arī tīri praktiskiem mērķiem – palīdzēt bērniem spēles formātā iegaumēt ceļu no skolas līdz mājām. Tā ļauj izbaudīt asas izjūtas, virtuāli nodarbojoties ar dažādiem ekstrēmajiem sporta veidiem, piemēram, kalnu slēpošanu vai izpletņlēkšanu. Virtuālā realitāte ir pilnvērtīgi ienākusi arī Latvijā – ar VR brillēm ir iespējams izbaudīt braucienu pa Siguldas kamaniņu un bobsleja trasi.
VR arvien biežāk izmanto arī dažādu profesiju pārstāvju apmācībās. Viens no populārākajiem piemēriem ir pilotu apmācībām paredzētie lidojuma simulatori, kuru pamatā ir virtuālās realitātes tehnoloģija. VR mācības ir ļoti noderīgas tādās profesijās, kuras ir bīstamas un kurās katra kļūda var radīt traģiskas sekas, piemēram, astronautiem, ugunsdzēsējiem un ķirurgiem. Virtuālā realitāte var būt arī lielisks rīks, jauniešiem izvēloties nākotnes profesiju – VR brilles ļauj samērā reālistiskā vidē pārliecināties, vai, piemēram, ķirurģija ir tas, ko cilvēks patiešām vēlas darīt. Virtuālo realitāti iespējams izmantot arī darbinieku atlases procesā. “Tele2”, klientu apkalpošanas speciālistu darba intervijās, kandidātiem dod iespēju vērot darba ikdienu virtuālajā realitātē.
Sola tālāku attīstību reālās un virtuālās pasaules integrācijā
Taču nākotnē, paralēli virtuālajai realitātei uzplauks arī tā dēvētā papildinātā realitāte (augmented reality jeb AR). Šajā gadījumā apkārtnē redzamā aina tiek papildināta ar datora radītiem attēliem. AR arī izmanto gan izklaidē (spilgts piemērs ir ārkārtīgi populārā spēle “Pokemon Go”), gan militārajā jomā, medicīnā, izglītībā un citās nozarēs.
Latvijā virtuālā realitāte vēl tikai uzņem apgriezienus, kļūstot arvien pieejamāka ne tikai IT jomā strādājošajiem, bet arī citiem interesentiem. Mobilo sakaru operatori un elektroierīču veikali ir sākuši piedāvāt virtuālās realitātes ierīces par pieejamu cenu, un uzņēmumi ir sākuši izmantot VR attiecībās ar klientiem. No jaunām tehnoloģijām nav jābaidās, mums ir jāatrod veids kā tās varam izmantot savā ikdienā, lai atvieglotu un uzlabotu to.
Pasaules vadošais satelītu operators SES, kura viena no telestacijām atrodas arī Rīgā, demonstrēs virtuālās realitātes Virtual Reality (VR) video satura satelīta tiešraidi un Ultra HD izšķirtspējas kadru ātruma (High Frame Rate), kā arī jaunāko augsta dinamiskā diapazona ( High Dynamic Range standard) HDR10+ pieredzi.
Virtuālās realitātes video tiešraide notiks Amsterdamā notiekošās mediju, izklaides un tehnoloģiju izstādes International Broadcasting Convention (IBC 2017) laikā, kas norisināsies no 15.- 19. septembrim un ir nozīmīgākais industrijas pasākums.
Virtuālās realitātes video tiešraides laikā, izstādes apmeklētāji SES stendā Amsterdamā, izmantojot speciālu virtuālās realitātes skatīšanās ierīci, pietuvinot un attālinot 360 grādu leņķa tiešraides panorāmas attēlu, varēs pilnībā izbaudīt Luksemburgas pilsētas centra klātbūtnes efektu.
SES virtuālās realitātes video tiešraidi veiks sadarbībā ar Berlīnes “Fraunhofer Heinrich Hertz Institute” (HHI), kura īpašā OmniCam-360 kamera nodrošina 360⁰ video. 10K x 2K panorāmas video no Luksemburgas pilsētas centra tiešraidē tiks pārraidīts no satelīta ASTRA 2E orbitālās pozīcijas 28.2 grādus uz austrumiem.
Savukārt 100 Hz High Frame Rate Ultra HD izšķirtspējas video saturs tiks pārraidīts no satelīta ASTRA orbitālās pozīcijas 19.2 grādus uz austrumiem sadarbībā ar LG, ATEME, France Televisions un 4-Ever. Video saturs ar ātras darbības ainām Ultra HD kvalitātē ar 100 Hz kadru ātrumu ļaus apmeklētājiem to uzskatāmi salīdzināt ar 50 kadru sekundē ātrumu, kas ir patlaban esošais TV pārraides standarts Eiropā.
Pirmā augsta dinamiskā diapazona ( High Dynamic Range standard) HDR10+ video satura Ultra HD satelīta pārraide pasaulē, izstādē tiks demonstrēta sadarbībā ar Samsung. HDR10+ ir jauns standarts augstajam dinamiskajam standartam High Dynamic Range (HDR), kas sniedz vēl nebijušu kontrastu, plašāku krāsu paleti un košumu, pietuvinot tādai uztverei kādas tās redzam reālajā dzīvē.
„SES sadarbojoties ar sadarbības un industrijas partneriem, turpina investēt jaunākajās tehnoloģijās, lai uzlabotu televīzijas skatīšanās pieredzi to tuvinot klātbūtnes efektam,” uzsver SES Video Jaunāko tehnoloģiju Viceprezidents Tomas Vrēde (Thomas Wrede), turpinot „ Es ar interesi gaidu piedzīvot un novērot to pieredzi, kuru izstādes apmeklētājiem sniegs Virtuālās Realitātes video pārraides tiešraide no Luksemburgas pilsētas centra, tāpat kā ātras kustības video skatīšanās pieredze ar kadru ātrumu 100 kadri minūtē, un protams jaunais kontrasta un krāsu diapazona standarts, ko sniedz HDR10+.”