Lietas, ko nevajadzētu darīt autovadītājiem ziemas apstākļos

Lielu daļu avārijas gadījumu būtu bijis iespējams novērst, ja vien vadītājs nepieļautu kādu sīku kļūdu. Nereti šo kļūdu nemaz neizraisa autovadītāja sliktā braukšanas prasme vai lēnā reakcija, bet kāds šķietami niecīgs knifs. Labi, ja tās dēļ nenotiek avārija, taču dažādas nezināšanas vai neuzmanības radītas problēmas var traucēt ne tikai braukšanu, bet arī automašīnas iedarbināšanu vai pat iekļūšanu auto. Dažkārt no autovadītājiem var dzirdēt, ka auto ir darbojies bez problēmām teju četrus un pat piecus gadus, kuru laikā nav bijusi nepieciešamība pat pacelt motora pārsegu, bet tad pēkšņi – vienu rītu ne par ko nav iekustināms . Vispārsteidzošākais ir tas, ka auto pat iepriekšējā dienā nav izrādījis ne mazākās pazīmes, ka tam kas kaitētu, taču naktī uznākušais sals to piebeidzis kā vecu nespējnieku.
Vienlaikus ar gaisa temperatūras samazināšanos, lēnāki paliek arī automašīnas akumulatorā notiekošie ķīmiskie procesi. To rezultātā savukārt krītas akumulatora spējas iedarbināt auto. Nedaudz pastāvējis, akumulators var pievilt vadītāju jau pie pirmā sala. Ja nevēlaties ko tādu pieredzēt, tad vislabākais glābiņš ir akumulatora maiņa, kā minimums, reizi trijos gados. Ja maciņš neļauj akumulatoru mainīt tik bieži, var līdzēt arī neliela tā aprūpe. Tā, piemēram, regulāra akumulatora augšējo vāku un kontaktu notīrīšana ar vāju sodas šķidrumu var paildzināt tā mūžu. Šādā veidā ievērojami samazināsies akumulatora pašizlāde. Pirms aizdedzes atslēgas pagriešanas vēlams uz desmit līdz piecpadsmit sekundēm ieslēgt gabarītu lukturus – tas nedaudz iesildīs akumulatoru. Ja arī šāds risinājums nepalīdzēs, ir jāsauc kāds, kas ir gatavs savu auto pieslēgt jūsu “krokodiliem” jeb uzlādes spīlēm.