5. maijs, 2020

CrisisLab prezentēs studentu prettriecienu Covid-19 krīzei

230 studenti no 15 augstskolām un koledžām piektdien, 8. maijā, plkst. 12.00 tiešsaistē prezentēs savus risinājumus Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem Latvijas uzņēmumiem, organizācijām un valsts institūcijām. Triecienprogrammas «CrisisLab» finālam būs iespējams sekot līdzi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un citu augstskolu Facebook lapās.Divu nedēļu laikā studentu izstrādātos risinājumus un prototipus vērtēs pārstāvji no universitātēm, kas organizē «CrisisLab», un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Četru labāko risinājumu autori saņems naudas balvas. Balvu kopējais fonds ir 20 tūkstoši eiro. Uzvarētājus paziņos plkst. 18.00.

Triecienprogrammu «CrisisLab» izveidoja RTU, Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Jūras akadēmija (LJA), Liepājas Universitāte (LiepU) un Ventspils Augstskola (VeA), lai kopējiem spēkiem cīnītos ar Covid-19 krīzes sekām un piedāvātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju identificētām  problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ. Programmā piedalās studenti no RTU, LU, Rīgas Stradiņa universitātes, LJA, Biznesa augstskolas «Turība», LiepU, VeA, Biznesa vadības koledžas, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, RISEBA, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Rīgas Biznesa skolas, Ventspils Valsts ģimnāzijas un Liepājas Jūrniecības koledžas. Viņi risina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nacionālo Bruņoto spēku (NBS), Salaspils uzņēmēju biedrības, Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra, «Laboratorium zinātnes skolas», uzņēmumu «Latvijas Mobilais telefons» (LMT), «TET», «Exonicus»,  «Dabas zirgi», «LSC» un «Marine Digital System» iesniegtas problēmsituācijas. Problēmsituācijas lielākoties saistītas ar koronavīrusa izraisītajiem ierobežojumiem un dažādu procesu un pakalpojumu nodrošināšanu attālināti, kas būs noderīgi arī pēc krīzes beigām. Piemēram, IZM ieinteresēta izveidot virtuālu platformu, kurā būtu pieejamas dažādu mācību priekšmetu pedagogu konsultācijas izglītojamajiem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca vēlas atrast veidu, kā attālināti sniegt ārstu konsultācijas pacientiem un nosūtīt viņiem speciālistu slēdzienus, ievērojot datu aizsardzības prasības. «Marine Digital System» lūkojas pēc informācijas platformas jūrniekiem, kuri palikuši uz kuģiem, bet NBS vēlas, lai tiktu veikta dažādu attālinātā darba platformu kiberdrošības pārbaude. Savukārt pēc LMT aicinājuma studenti pēta, kādas ir iespējas Latvijā ražot specifiskas krīzes pārvarēšanai nepieciešamas preces, izstrādā platformas un digitālos rīkus preču piegādei, dīkstāvē esošā darbaspēka izmantošanai, radošo industriju pārstāvju nodarbināšanai, kā arī pievēršas LMT un LU lielo datu analīzes pielietojumu attīstībai

Padalies ar šo ziņu sociālajos tīklos

Jānis Alksnis

Esmu moderno tehnoloģiju entuziasts ar ilggadēju un plašu pieredzi dažādās informāciju tehnoloģiju jomās, ar savu skatījumu uz lietu kārtību.