Vārda dienu šodien svin Atvars, Gvido
Latvijas e-komercijas gada balva “E-komercijas zvaigzne 2023” šogad norisināsies jau trešo reizi, un tās ietvaros profesionāla žūrija noteiks Latvijas labākās e-komercijas vietnes 10 dažādās kategorijās. Lai veicinātu veiksmīgu e-komercijas vietņu attīstību, norisināsies arī ekspertu diskusijas, izglītojoši semināri un darbnīcas. Pieteikšanās Latvijas e-komercijas gada balvai ir bez maksas un konkursam ikviens e-komercijas uzņēmums var pieteikties līdz 8. aprīlim. Kopējais “E-komercijas zvaigzne 2023” balvu fonds ir 20 000 eiro vērtībā.
Pēc straujās e-komercijas izaugsmes pēdējo gadu laikā šobrīd tirgus ir stabilizējies. Pērn teju piektā daļa jeb 18% Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies preces vai pakalpojumus internetā no Eiropas Savienības e-veikaliem, savukārt katrs trešais jeb 33% – no vietējiem komersantiem, liecina Eurostat dati. Diemžēl Latvija atpaliek no vidējā Baltijas valstu līmeņa, kur pērn 42% interneta veikalu klientu iepirkušies pie vietējiem e-komersantiem, bet 20% veikuši pirkumus Eiropas Savienības valstu interneta vietnēs.
Lielāku izaugsmes lēcienu bremzē gan ģeopolitiskie apstākļi, gan ierobežotais lokālais pieprasījums. Uzņēmējiem ir jāmeklē arvien jauni veidi, kā attīstīties un paplašināt savu klientu loku. Preču un pakalpojumu pārdošana interneta vietnēs un eksportēšana ārpus valsts robežām ir efektīvākie risinājumi, kā sasniegt vēl nebijušas virsotnes.
Lasīt tālāk
Otro gadu pēc kārtas norisināsies konkurss Latvijas e-komercijas gada balva “E-komercijas zvaigzne 2022”, kurā profesionāla žūrija noteiks Latvijas labākos e-veikalus. Šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem kritērijiem kā ilgtspēja un pieejamība, lietotāju pieredze, kā arī efektīva komunikācija, portālu “Delfi” informēja rīkotāji.
Šī gada konkursa balvu fonds būs 20 000 eiro. Konkursā līdz 8. aprīlim bez maksas var pieteikties ikviens Latvijas e-komercijas uzņēmums.
Kā norāda rīkotāji, šī brīža sarežģītajā situācijā sabiedrības fokuss ir vērsts uz palīdzības sniegšanu Ukrainas tautai karā pret agresoru. Vienlaikus ir būtiski arī stiprināt un attīstīt Latvijas tautsaimniecību, lai vairotu līdzekļus aizsardzības spēju stiprināšanai, veselības aprūpei un sabiedrības saliedētības veicināšanai. Un tieši e-komercija ir viens no veidiem, kā turpināt ekonomisko izaugsmi, spējot pārkāpt fiziskās tirdzniecības robežas un paverot vārtus uz visu pasauli.
Lasīt tālāk
Šī gada 26. maijā īpašā apbalvošanas ceremonijā noskaidroti Latvijas labākie interneta veikali desmit dažādās kategorijās, kā arī iedzīvotāju iemīļotākās interneta iepirkšanās vietnes. Žūrijas vērtējuma līderis un Grand Prix ieguvējs ir uzņēmums AZERON, kas ražo unikāla dizaina ergonomiskus datorspēļu kontrolierus un eksportē tos uz ārvalstīm.
Mazā biznesa kategorijā zelta apbalvojumu saņēma TEDDY TRAY, savukārt par labākajiem ražošanas uzņēmumiem interneta vidē atzīti MADARA COSMETICS un PRAMANAT ECO. Kategorijā “Nozaru veikali” augstāko žūrijas vērtējumu saņēma TET, savukārt par labāko daudznozaru interneta veikalu atzīts RIMI LATVIA.
Pakalpojumu sniedzēju vidū par labākajiem atzīti PICA LULŪ un BITE, bet veiksmīgākā mobilā lietotne žūrijas vērtējumā ir WOLT. Kategorijā “B2B e-komercijas vietnes” zelta apbalvojumu saņēma PrintOnPack.com. Par veiksmīgāko globālo e-veikalu Latvijā atzīts ABOUT YOU, savukārt kategorijās “Eksportētāji” un “Platformu veikali (marketplace)” zelta apbalvojumu ieguva AZERON.
Arī par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju kļuva uzņēmums AZERON, kas ražo inovatīvus videospēļu kontrolierus un eksportē tos uz ārvalstīm, galvenokārt uz ASV, Austrāliju, Āziju un Rietumeiropas valstīm. AZERON saņēma īpašu balvu – stikla kausu, ko izgatavojis latviešu stikla mākslinieks un dizainers Artis Nīmanis.
Lasīt tālāk
Iepirkšanās internetā pēdējā gada laikā piedzīvo strauju izaugsmi, apstiprina “Gemius” e-komercijas pētījums.
Starptautiskais interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmums “Gemius” veicis ikgadējo e-komercijas pētījumu par Latvijas interneta lietotāju iepirkšanās paradumiem tiešsaistē. Tā dati liecina par strauju izaugsmi e-komercijas nozarē un iepirkšanās internetā paradumu maiņu. Ievērojami pieaudzis ne vien to respondentu skaits, kas iepirkušies internetā, bet arī pieaugusi tā aptaujāto daļa, kas uzskata, ka viņu tēriņi internetā šogad pieaugs. 72 procenti aptaujāto tiešsaistē iepērkas vismaz reizi mēnesī un biežāk.
Pētījumā noskaidrots, ka pēdējā pusgada laikā pirkumus internetā veikuši 85 procenti aptaujāto Latvijas interneta lietotāju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā tieši pirms gada – 2020. gada februārī, kad Latviju vēl nebija sasniegusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi. Ja pagājušā gada sākumā 8 procenti aptaujāto norādīja, ka neiepērkas internetā un neplāno to darīt, tad šogad tikai 5 procenti respondentu sliecās uz šo izvēli, kamēr teju 10 procenti aptaujāto plāno tuvākajā laikā uzsākt iepirkšanos internetā.
72 procenti aptaujāto pirkumus internetā veic vismaz reizi mēnesī – to skaitā 18 procenti vienu vai vairākas reizes nedēļā, bet lielākā daļa – 34 procenti – vairākas reizes mēnesī. Tikmēr 20 procenti aptaujāto pēdējā pusgada laikā internetā iepirkušies vismaz reizi mēnesī. 2020. gada februārī reizi mēnesī un biežāk iepirkās tikai puse aptaujāto interneta lietotāju. Tikmēr 18 procenti aptaujāto šogad norādījuši, ka internetā iepērkas vismaz reizi vai dažas trīs mēnešu periodā, kamēr pirms gada šis rādītājs veidoja pat 31 procentu respondentu.
Lasīt tālāk Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem par 2020. gadu, lielākā daļa populārāko ziņu mediju pagājušā gada martā, novembrī un decembrī uzrādījuši auditorijas rekordus. Stabilas līderu pozīcijas visa gada garumā saglabājuši portāli delfi.lv un tvnet.lv, bet, sasniedzot rekordaugstu apmeklējumu, sabiedrisko mediju ziņu portāls lsm.lv gan martā, gan gada pēdējos trīs mēnešos kļuvis par trešo populārāko ziņu vietni, pārējos gada mēnešos šo pozīciju ieņemot vietnei jauns.lv.
Saskaņā ar gemiusAudience datiem, 2020. gadā starp populārākajām interneta vietnēm izdalāmi desmit ziņu mediji, kuru auditoriju pagājušajā gadā ietekmēja gada galvenā aktualitāte – ziņas par Covid-19 pandēmiju, kā arī ar to saistītajiem ierobežojumiem. Visa gada garumā stabilas līdera pozīcijas ziņu mediju topā saglabāja portāls delfi.lv, lielāko auditoriju no visām ierīcēm kopā (t.i., datoriem, mobilajiem telefoniem un planšetēm) sasniedzot pagājušā gada decembrī – 898 000 Real Users. Tikmēr portāls tvnet.lv, kas tāpat kā delfi.lv nemainīgi visa gada garumā saglabājis otro pozīciju, lielāko apmeklējumu -– 803 000 Real Users – uzrādījis pagājušā gada martā, kad Latviju sasniedza pirmais Covid-19 pandēmijas vilnis. Visa gada garumā par trešā populārākā ziņu medija titulu cīnījās portāls jauns.lv, kas lielāko auditoriju sasniedza decembrī – 694 000 Real Users no visām ierīcēm kopā. Tomēr jau martā sabiedrisko mediju ziņu portālam lsm.lv sasniedzot rekordaugstu lasītāju skaitu – 747 000 Real Users, portāls kļuva par trešo lasītāko ziņu mediju, šo tendenci atkārtojot arī no oktobra līdz pat gada beigām.
Gada pirmajā mēnesī vietne la.lv bija ceturtais populārākais ziņu medijs, tomēr lielāko daļu pagājušā gada ieņemot piekto pozīciju. Atšķirībā no pārējām topa vietnēm, la.lv martā neuzrādīja strauju apmeklējuma pieaugumu, taču Real Users skaitam pakāpeniski augot, decembrī portāls sasniedza pagājušogad lielāko auditoriju – 638 000 lietotāju no visām ierīcēm. Iesākot un noslēdzot gadu kā piektais populārākais ziņu medijs, arī portāls apollo.lv martā uzrādīja ievērojamu apmeklējuma pieaugumu pret gada pirmajiem diviem mēnešiem – lietotāju skaits pieauga par vairāk nekā 100 tūkstošiem, sasniedzot 642 000 lasītāju no visām ierīcēm kopā. Tomēr, uzrādot tendenci auditorijai palielināties ik mēnesi kopš septembra, visvairāk lietotāju vietne sasniedza decembrī, kad to apmeklēja 645 000 lietotāju no visām ierīcēm. Novembrī sasniedzot gada griezumā lielāko auditoriju – 624 000 lietotāju – ziņu un izklaides portāls skaties.lv pakāpās uz sesto pozīciju, šo tendenci uzrādot arī aprīlī un oktobrī, tomēr gada garumā biežāk ierindojoties apmeklētāko ziņu mediju topa septītajā pozīcijā.
Lasīt tālāk
Latviešu valoda 
English (UK)