Vārda dienu šodien svin Olita, Rita, Vita
Sākusies pieteikšanās starptautiskam kosmosa tehnoloģiju hakatonam “Act In Space”, kas notiks 13. un 14. novembrī. Lai vārds “kosmoss” nebaida, uzreiz jāsaka – pieteikties ir aicināti visi interesenti, jo specifiskas zināšanas par kosmosa tehnoloģijām nav nepieciešamas. Turklāt, ja kaut kas der izmantošanai kosmosā, tad tas derēs arī izmantošanai uz Zemes!
24 stundu hakatons “Act In Space” notiek jau ceturto reizi un to organizē Francijas Kosmosa aģentūra sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un tās biznesa inkubatoru tīklu. Pasākumu atbalsta arī tādi globāli uzņēmumi kā “Airbus” un “Continental”. Latvijas pasākuma organizatori ir Latvijas Kosmosa industriju asociācija (LAIK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jau izsenis pasaulē zināmi ne tikai kā lieli dziedātāji, bet arī kā celmlauži kosmosa izpētes jomā. Izrādās, ka mūsu zinātnieki pielikuši savas prasmīgās rokas gan pie kosmosa raķešu un mākslīgo zemes pavadoņu radīšanas, gan snieguši būtisku ieguldījumu asteroīdu izpētē. Latvieši pat bijuši starp kandidātiem pirmajai Marsa apdzīvošanas misijai. Tādēļ esam apkopojuši 9 spilgtus faktus par pašmāju zinātnieku sasniegumiem kosmosa izpētē, kas apliecina – lielas lietas pasaulē nenotiek bez mūsu, latviešu līdzdalības.
Pirmais šķidrās degvielas raķešdzinējs – rīdzinieka rokām radīts
Šķiet, ikviens zina, ka kosmosa izpēte īpašu uzplaukumu piedzīvojusi vien nesen – pagājušā gadsimta vidū. Tomēr, cik daudzi zina, ka vienu no būtiskākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kas bijis par iemeslu straujam “uzrāvienam” kosmosa un debesu ķermeņu izpētes un atklājumu laikmetā – šķidrās degvielas raķešdzinēju – izgatavojis tieši rīdzinieks? Jā, tieši Rīgā dzimušā zinātnieka Fridriha Candera vadībā 1931. gadā tika radīta pirmā raķete ar šķidrās degvielas dzinēju. Cenders kā zinātnieks ir ievērojams arī ar to, ka jau tolaik rēķināja starpplanētu lidojumu trajektorijas, īpaši detalizēti – ceļojumam uz Marsu, un viņam pieder virkne teorētisko darbu, kas sniedz pasaulē unikālus aprēķinus raķešu būvē.
Arī slavenais Sputņik-1 neiztika bez latviešiem
1957. gadā kosmosā tika palaists pirmais mākslīgais zemes pavadonis Sputņik-1. Tā starts faktiski uzsāka kosmosa izpētes jauno ēru – tādu kā mēs to pazīstam šodien. Sputņik-1 palīdzēja noteikt augstā atmosfēras slāņa biezumu, mērot tā orbitālo pārmaiņu un datus par radio signālu izplatīšanos jonosfērā. Pavadoņa konstruēšanā un palaišanā piedalījās vairāki Latvijas zinātnieki.
Irbenes radioastronomiskais teleskops – ne tikai ekskursijām
Lai gan visbiežāk Irbenes radioastronomiskais teleskops mums asociējas ar aizraujošu ekskursiju vietu, šim objektam kosmosa izpētes jomā ir būtiska nozīme. 1960. gados uzceltais teleskops, kura diametrs ir 32 metri, kosmosa izpētē strādā vēl šodien. Tā paraboliskā antena, kas ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē, tiek izmantota starpzvaigžņu vides objektu novērojumos, Saules radionovērojumos, asteroīdu un Zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, to skaitā kosmisko atlūzu radiolokācijā, sevišķi lielas bāzes interferometrijas novērojumos, sekojot objektiem ārpus Saules sistēmas.
Pasaules mēroga debesjuma pētījumi Baldones observatorijā
Šķiet, pagājušā gadsimta 60. gadi bijuši īpaši ražīgi kosmosa izpētes jomā – laikā, kad uz Mēness tika sperts pirmais solis cilvēces vēsturē, tepat, Latvijā darbu sāka Baldones observatorija. Tās Šmita teleskops ir lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē. Laika posmā no 2009. līdz 2017. gadam astronomijas pētnieks Ilgmārs Eglītis ar tā palīdzību atklājis 48 jaunus asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas, kas viennozīmīgi ir pasaules mēroga sasniegums.
Mēness iekarošana arī ar latviešu svētību
Neilgi pēc ASV kosmonautu leģendārās pastaigas pa Mēnesi, 1973. gadā uz Mēness piezemējās pirmais tālvadības robots Lunokhod tā virsmas izpētei un attēlu iegūšanai. Arī šī robotizētā Mēness pētnieka izstrādē piedalījās Latvijas zinātnieki. Starp citu, tikai 2010. gadā – teju četrdesmit gadus pēc tam, kad tika pazaudēts signāls no Lunokhod, NASA pētnieciskā stacija fiksēja tā pēdas un pēdējo atrašanās vietu uz Mēness.
Pasaulē ilgākās kosmosa misijas “Cassini” tehnoloģijas – latviešu izstrādātu inovāciju auglis
Saturna izpētes misija “Cassini”, kurai starts tika dots tālajā 1997. gadā, ir viena no visveiksmīgākajām kosmosa misijām. Tā, pētot Saturnu, 13 gadus riņķojusi ap planētu, iegūstot nozīmīgus datus par tās atmosfēru, gadalaiku maiņām, temperatūru un citiem aspektiem, kā arī atklājusi, ka uz planētas pavadoņiem ir gan jūras un okeāni, gan iespējams var rast dzīvības formas. “Cassini” tehnoloģiju izstrādē, protams, ir piedalījies arī kāds latvietis. Gadu pirms misijas starta rīdzinieks, fiziķis Benjamiņš Joffe saņēma NASA balvu par tehnisko jaunievedumu izstrādi “Cassini” kosmosa kuģim. Šī atklājumiem bagātā misija noslēgumu piedzīvoja pavisam nesen, 2017. gada 15. septembrī.
Pašiem savs satelīts – Venta-1
Nav gluži tā, ka latviešu spožākie prāti strādātu tikai lielvalstu kosmosa izpētes sasniegumu labā. Piemēram, 2011. gadā tika izstrādāts un 2017. gada 23. jūnijā polārajā orbītā palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Venta-1. Projektu vada Ventspils Augstskola, un pavadonis paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), sakaru starp pavadoņiem un attēlu uzņemšanas kameras izmēģinājumiem.
Par mata tiesu no latvieša pirmajiem soļiem uz Marsa
2014. gadā pasauli pāršalca ziņas, ka grupiņa kosmosa entuziastu ar projekta “Mars One” nosaukuma gatavojas lidojumam un pirmajai cilvēces misijai uz Marsu. No vairāk nekā 200 000 pretendentu uz iespēju uz visiem laikiem pamest Zemi un pārcelties dzīvot uz Marsa par kandidātu izvēlēts tika arī latvietis Pauls Irbins. Vēl vairāk – viņš pat izturēja atlases kārtu un kļuva par vienu no 1059 kandidātiem, kuri cīnījās par iespēju lidot uz Marsu. Diemžēl Pauls no cīņas izstājās atlases trešajā kārtā. Tādēļ latvietis tomēr neiekļuva starp 100 veiksminiekiem, kuri kāroja pēc ceļazīmes uz sarkano planētu.
Dāvana Latvijas Simtgadē – “Latvijas pirmie 100 km kosmosā”
Nav noslēpums, ka mūsdienu tehnoloģiju attīstības jomā Latvija liek nobālēt ne vienai vien attīstītajai lielvalstij. To pierāda arī šī gada sākumā veiktie izmēģinājuma raķešu starti projekta “Pirmie Latvijas 100 km kosmosā” ietvaros. Plānots, ka 2018. gadā kosmosā dosies pirmā Latvijā radītā raķete, kurai pa spēkam būs sasniegt 100 km augstumu, tādējādi apliecinot Latvijas potenciālu nākotnē nostiprināt savu vietu starp kosmosa izpētes lielvalstīm. Projekts, kura ietvaros norisinās darbs pie raķetes izstrādes, ir Zinātkāres centra ZINOO un LMT iniciatīva, bet to atbalsta Rīgas Tehniskā Universitāte un pat LR Aizsardzības ministrija.
Kosmosa izpētes entuziastiem ir iespēja iepazīties ar Latvijas un pasaules kosmosa nozares aktualitātēm, noskatoties pagājušajā nedēļā Rīgā notikušā Eiropas Planetārās zinātnes kongresa (EPSC 2017) lekciju ierakstus internetā, lietotnē LMT Straume un LMT Viedtelevīzijā.
Šodien, 18. septembrī Rīgā atklāts Eiropas kosmosa zinātnes gada notikums – Eiropas Planetārās zinātnes kongress 2017 (EPSC 2017). Tā ietvaros pasaules vadošie zinātnieki klātienē un LMT Straumes tiešraidēs iepazīstinās ar būtiskākajiem kosmosa atklājumiem, tostarp arī ar pagājušajā nedēļā noslēgto leģendāro Saturna zondes Cassini Grand Final misiju.
Konferences laikā 800 pasaules izcilākie kosmosa izpētes zinātnieku no Europlanet, NASA un citām organizācijām līdz 22. septembrim sniegs lekcijas par tādām tēmām kā Marsa izpēte, Cassini Saturna misija un tās noslēgums, Juno zondes misija uz Jupitera, ārējo planētu sistēmas un Plutons, kosmiskā ģeodēzija, derīgo izrakteņu ieguve no asteroīdiem un citām.
Amara Graps, kongresa vietējās organizatoriskās komitejas priekšsēdētāja un Baltics in Space vadītāja: “Šonedēļ Rīga ir Eiropas kosmosa nozares galvaspilsēta. Tā ir unikāla iespēja – pirms mūsu valsts simtgades uzņemt Eiropas un pasaules vadošos zinātniekus un iepazīstināt viņus ar Latvijas kosmosa industrijas sasniegumiem un kompetencēm. EPSC 2017 veicinās jaunas sadarbības un partnerības, stiprinot Latvijas pozīciju pasaules kosmosa izpētes nozarē.”
Pasākums notiek angļu valodā un interesentiem no visas pasaules pirmo reizi ir iespēja sekot līdzi tā norisei LMT Straumes tiešraidēs. Daļa konferences sesiju un aktivitāšu ar Latvijas Mobilā Telefona (LMT) atbalstu ir redzamas tiešraidē internetā un lietotnē LMT Straume, kā arī LMT Viedtelevīzijā.
“Latvijai ir jau labas iestrādes kosmosa izpētē un potenciāls paplašināt sadarbību ar starptautiskajiem planetārajiem zinātniekiem. Tā ir laba augsne inovācijām, jo kosmosa izpēte cieši saistās ar IKT un mobilo tehnoloģiju nozari – datu pārraidi, straumēšanu, GPS novērošanu un citiem viediem risinājumiem ar augstu pievienoto vērtību. Lai Latvijas vārds plašāk izskanētu kopā ar kosmosa industriju, LMT nodrošina arī kongresa tiešraidi visā pasaulē LMT Straumē, kur ikviens var sekot līdzi Eiropas vērienīgākajam kosmosa industrijas pasākumiem,” Juris Binde, LMT prezidents.
Informāciju par kongresu var skatīt tā oficiālajā vietnē: http://www.epsc2017.eu, kur pieejama pilna pasākumu programma, zinātnisko sesiju un notikumu grafiks.
Savukārt skolēniem un kosmosa entuziastiem kongresa ietvaros ir iespēja līdz ceturtdienas vakaram apmeklēt Zinātkāres centra ZINOO veidoto izstādi par saules sistēmu Radisson Blu Hotel Latvija pirmajā stāvā.
Derīgo izrakteņu raktuves uz asteroīdiem, ciematu būve uz Mēness un Saturna atmosfēras noslēpumi – tās ir tikai dažas no tēmām, kas mūsdienās nodarbina kosmosa zinātnieku prātus visā pasaulē. Lai apspriestu šos un vēl daudzus tematus jau nākamnedēļ Rīgā, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā 2017 pulcēsies vairāk nekā 800 pasaules vadošo planetārās zinātnes un tehnoloģiju ekspertu. Piedāvājam nelielu ieskatu piecos mūsu planētas nozīmīgākajos kosmosa izpētes projektos, kuru pārstāvjus nākamnedēļ varēs satikt tepat Latvijā, Rīgā.
Slavenā “Cassini” misija
Saturna izpētes misija “Cassini” ir viena no visilgākajām kosmosa izpētes misijām, kas startu piedzīvoja tālajā 1997. gadā. Pēc septiņiem ceļā pavadītiem gadiem misijas robotizētais kuģis beidzot sasniedz Saturu, kur uzsāka riņķošanu ap planētu teju 13 gadu garumā. Šajā laikā, pateicoties “Cassini” zondēm, veikti nozīmīgi atklājumi ne tikai par Saturna atmosfēru, gadalaiku maiņām, temperatūru u.c., bet arī tapis zināms, ka uz Saturna pavadoņa Titāna ir jūras, okeāni un upes, bet uz Encelada, iespējams, var atrast dzīvības formas. Jau šo piektdien, 15. septembrī, šī atklājumiem bagātā misija piedzīvos noslēgumu, kad gaisa kuģis ielidos Saturna atmosfērā un ar to pazudīs sakari.
Kosmiskā zonde “Rosseta”
Kosmiskā zonde “Rosseta” ar laboratoriju “Philea” ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) projekts, kas startu piedzīvoja 2004. gadā. Misijas ietvaros “Rosseta” vairākkārt veica lidojumu garām Zemei un Marsam, lai uzņemtu nepieciešamo ātrumu un spētu sasniegt mērķi – Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P). Lai sasniegtu 510 miljonu kilometru attālo komētu, “Rosseta” veica 6,5 miljardus kilometru garu lidojumu. Zondes galvenais uzdevums šajā projektā bija iegūt komētas sastāva paraugus, lai gūtu priekšstatu par Zemes un planētu attīstību, kā arī vērotu, kā samazinās komētas aktivitāte, tai attālinoties no Saules. Būtiskākais “Rosseta” atklājums, kas izsauca skaļas diskusijas zinātnieku vidū, bija uz komētas atrastais ledus, kura sastāvs krasi atšķīrās no Zemes okeānos esošā. Projekts noslēdzās 2016. gada 30. septembrī, kad “Rosseta” plānoti ietriecās komētas virsmā.
Kosmosa izpētes misija “DAWN”
Asteroīdu izpētes projekts “DAWN” ir NASA projekts, kas sākās 2007. gadā un kura mērķis bija izpētīt Saules sistēmas mazās planētas – asteroīdus Vesta un Cerera. No 2011. līdz 2012. gadam pētot Vesta, “DAWN” ieguva vairāk nekā 30 000 attēlus un citus izpētei nozīmīgus datus. Savukārt Cereras orbītā zonde iegāja 2015. gada 6. martā. Saules sistēmas pundurplanētas Vesta diametrs ir 525 kilometri, bet Cereras – 950 km.
OSIRIS – REX paraugu vākšanas misija
Osiris – Rex ir pirmā asteroīdu paraugu ievākšanas misija, kuras ietvaros iegūtie materiāli tiek fiziski nogādāti uz Zemes tālākai izpētei. Misija ir ASV projekts, kas aizsākts 2016. gada 8. septembrī ar mērķi palīdzēt zinātniekiem izpētīt agrīno saules sistēmu, kā arī apzināt Zemei tuvējā izplatījumā esošos resursus un iespējamos riskus. Zondes galvenais izpētes objekts ir senatnīgi ar oglekli bagātu virsmu asteroīdi, kas nereti satur ūdeni, organiskās vielas un metālus.
Urāna izpētes misija “Uranus Pathfinder”
Kā zināms, Urāns un Neptūns ir Saules sistēmas planētas, kas atrodas vistālāk no Saules, tādēļ zemās temperatūras dēļ, kas uz šīm planētām valda, tās tiek dēvētas par “Ledus milžiem”. Lai labāk izprastu planētu rašanās un evolūcijas gaitu, kā arī fizikālos un ķīmiskos procesus Saules sistēmā, Eiropas Kosmosa aģentūra 2010. gadā pieņēma lēmumu par izpētes misiju “Uranus Pathfinder”. Plānots, ka misija startu piedzīvos 2022. gadā, bet pirmais kosmosa kuģis Urāna orbītā ieies pēc 12.8 gadu ilga lidojuma kosmosā, proti, 2037. gada novembrī. Tiek lēsts, ka šī projekta, kas izmaksās 450 miljoni dolārus, laikā tiks veikti detalizēti mērījumi par Urāna gravitāti, magnētiskajiem laukiem u.c.
Kliedējot Marsa noslēpumus “Mars Express”
Šķiet, nevienu Saules sistēmas planētu neapvij tik daudz leģendu, pieņēmumu un teoriju kā Marsu. Lai kliedētu noslēpumus, kas saistās ar Zemei tuvāko planētu Marsu, Eiropas Kosmosa aģentūra 2003. gadā palaida starpplanētu zondi “Mars Express”. Pateicoties zondes iegūtajiem datiem, kosmosa izpētes zinātnieki atbildējuši uz neskaitāmiem jautājumiem par Marsa ģeoloģiju, atmosfēru, vidi, ūdens izcelsmi un potenciālo iespēju dzīvot uz Marsa.
Seko līdzi Centrāleiropas vērienīgākajam kosmosa industrijas notikumam – Eiropas Planetārās zinātnes kongresam 2017, kas no 17. līdz 22. septembrim norisināsies Rīgā, tiešraidēs visā pasaulē internetā un lietotnē LMT Straume, kā arī LMT Viedtelevīzijā.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, projekta Pirmie Latvijas 100 km kosmosā ietvaros zinātkāres centrs ZINOO un mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais Telefons (LMT) izsludina interaktīvu konkursu 4.-11. klašu skolēniem – Latvijas kosmosa klase. Konkursa mērķis ir veicināt skolu jauniešu interesi par tehniskajām un dabas zinātnēm, kā arī kosmosa izpēti.
Jau ziņots, ka, neskatoties uz līdzšinējiem izglītības iestāžu centieniem vairot skolēnu interesi par eksaktajām un dabas zinībām, jauniešu zināšanas šajās jomās ir vājākas, nekā, piemēram, kaimiņvalstu skolēniem un lielākā daļa, uzsākot studijas augstskolā, izvēlas apgūt kādu no profesijām sociālo zinātņu jomā. Tādēļ Latvijā jau ilgstoši trūkst augsti kvalificētu dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu, turklāt prognozēts, ka šajās nozarēs darbaspēka trūkums nākotnē turpinās palielināties.
“Mums, latviešiem, ir tautasdziesma, kas skan – “Saulīte iebrauca ābeļu dārzā, deviņi ratiņi, simts kumeliņi”. Kā zināms, skaitlim 100 latviešu folklorā ir simboliska nozīme – tas ir pats lielākais skaitlis, kas pieminēts sentēvu Dainās. Šī skaitļa spēks kalpo par iedvesmu arī mūsdienās – ne velti tieši 100 km augstumā virs zemes sākas atklāts kosmoss. Sagaidot savas valsts simtgadi, latvieši ir apņēmušies uzbūvēt raķeti, kas spēs sasniegt šo simbolisko attālumu un atklātu kosmosu. Es aicinu ikvienu skolotāju pieteikt savu klasi izglītojošajā konkursā, kas tapis šī projekta ietvaros un kura mērķis ir iedvesmot jauno paaudzi pieņemt pašus pārdrošākos izziņas izaicinājumus,” aicina bijusī Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura, atsaucoties projekta organizatoru aicinājumam, kļuvusi par Pirmie Latvijas 100 km kosmosā patronesi.
Konkursa Latvijas kosmosa klase ietvaros plānots ar atraktīviem uzdevumiem nostiprināt 4.-11. klašu skolēnu zināšanas eksaktajās un dabas zinātnēs, kā arī attīstīt viņu spējas pētniecībā, projektu plānošanā un tehniski radošu risinājumu izstrādē. Konkursa dalībniekiem, kuru skaitam katrā komandā vajadzēs būt vismaz 10 bērni, tiks doti tādi tehniski uzdevumi kā, piemēram, pašu spēkiem izplānot un uzbūvēt raķeti, iemūžinot tās tapšanas procesu un visu komandas dalībnieku iesaisti video. Iedrošinot jauniešus nebaidīties no izaicinājumiem un apgūt tehniskās profesijas, projekta autori ikvienam konkursa dalībniekam nodrošinās nebijušu iespēju izzināt kosmosa izpētes aizkulises un klātienē vērot Latvijas pirmās kosmosa raķetes startu 2018. gadā.
“Par spīti tam, ka daudzi latviešu zinātnieki un inženieri jau gadu desmitiem veiksmīgi strādā kosmosa izpētes industrijā, piedaloties dažādos nozīmīgos starptautiskos projektos, Latvijā joprojām pastāv maldīgs priekšstats, ka šajā jomā būtiskus ieguldījumus ir snieguši tikai pasaules vareno valstu zinātnieki. Sagaidot mūsu valsts simtgadi, vēlamies parādīt, ka latvieši ir gudra un zinātkāra nācija, kas pat tik sarežģītā nozarē kā kosmosa izpēte var stāvēt līdzās tādām lielvalstīm kā ASV, Krievija vai Francija. Tādēļ projekta Pirmie Latvijas 100 km kosmosā ietvaros esam apņēmušies ne tikai uzbūvēt Latvijas pirmo kosmisko raķeti, kas sasniegs atklātu kosmosu, bet arī iedrošināt, ieinteresēt un iedvesmot jauniešus kosmosa izpētē, apliecinot, ka šī ir nozare, kurā Latvijai ir apskaužams intelektuālais potenciāls,” stāsta projekta un konkursa idejas autors, zinātkāres centra ZINOO vadītājs Pauls Irbins.
Izglītības iestādes un to audzēkņi ar konkursa Latvijas kosmosa klase norises gaitu un noteikumiem tiks iepazīstināti 9. septembrī, kad Cēsu lidlaukā norisināsies pasākums visai ģimenei Kosmosa diena. Plašāka informācija pieejama: http://www.zinoo.lv/latvijaskosmosarakete/kosmosa/
Par projektu Pirmie Latvijas 100 km kosmosā:
2018. gadā kosmosā dosies pirmā Latvijā radītā raķete, kurai pa spēkam būs sasniegt 100 km augstumu, tādējādi apliecinot Latvijas potenciālu nākotnē ierindoties starpkosmosa izpētes lielvalstīm. Projekts Pirmie Latvijas 100 km kosmosā, kura ietvaros norisinās darbs pie raķetes izstrādes, ir zinātkāres centra ZINOO un LMT iniciatīva kuru atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte, Elme Messer, kā arī LR Aizsardzības ministrija.