Vārda dienu šodien svin Irbe, Made
Tirdzniecības centra internetā 220.lv apkopotie Melnās piektdienas rezultāti liecina, ka pārspētas iepriekš izteiktās prognozes. Pārdošanas apjomi Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā šogad, salīdzinot ar 2021.gada Melnās piektdienas rezultātiem, pieauguši par 12%.
Vēl pirms Melnās piektdienas e-komercijas līderis Baltijā lēsa, ka šogad kāpums varētu būt vidēji 10% robežās, tomēr iedzīvotāju aktivitāte bijusi lielāka. Tendences par Latviju liecina, ka viens no faktoriem, kas ietekmēja pārdotā apjoma pieaugumu, ir Marketplace platformā izvietotās pārdevēju preces, to pasūtījumu skaitam pieaugot par 25,9%, vienlaikus kāpjot arī pārdevēju pārdoto preču vērtībai par 34%.
Kārlis Ozols, 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs norāda: “Kā jau prognozējām, sarežģītā ekonomiskā situācija mums netraucēja sasniegt pārdošanas rekordus. Melnajā piektdienā jau ap plkst. 9:30 tika novērota aptuveni 4 reizes lielāka pircēju plūsma nekā citās novembra dienās, kas apstiprina, ka Melnā piektdiena arī pie mums, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir kļuvusi par vienu no centrālajiem notikumiem tirdzniecības sezonā, pircējiem “medījot” labākos piedāvājumus un gatavojoties Ziemassvētku periodam. Līdz pulksten 13:30 lielākais preču skaits vienā pirkuma reizē bija 86 preču vienības.”
Lasīt tālāk
Viena no tipiskām tendencēm, kas attiecas uz printeru izmantošanu ikdienā – cilvēki, domājot par finansiālu ieguvumu, izmanto neoriģinālās kasetnes jeb kārtridžus. Taču bieži vien šī priekšrocība var pārvērsties treknos mīnusos – printerī esošā tinte vai toneris beidzas krietni ātrāk nekā plānots vai arī iekārta tiek neatgriezeniski sabojāta. Vajadzīgo kārtridžu iegādi neatvieglo arī pašreiz spēkā esošie ierobežojumi, kuru dēļ cilvēki nevēlas vai nevar apmeklēt veikalus un iegādāties izejmateriālus savam printerim. HP šajā ziņā no 1. aprīļa sāk piedāvāt risinājumu, kas Baltijas iedzīvotājiem, tajā skaitā Latvijā, būs jaunums – drukas izejmateriālu abonēšanas pakalpojumu “HP Instant Ink”, kas pieejams HP Instantink tīmekļa vietnē.
HP Instant Ink pakalpojums ietver vairākus abonēšanas plānus, kas balstās uz drukājamo lapu skaitu. No tiem izvēloties sev atbilstošo, lietotājs samaksā un pēc tam atliek tik gaidīt, kad kurjers atgādās kasetni ar tinti vai toneri uz mājām Ar šo procesu no pakalpojuma pieslēgšanas līdz izmantošanai iepazīsimies raksta turpinājumā. Taču svarīgi uzsvērt, ka viss process ir relatīvi vienkāršs un daudz neatšķiras no tiem abonēšanas pakalpojumiem, ko sniedz tādi servisi kā Netflix vai Spotify.
HP mazumtirdzniecības speciālists Ralfs Levalds skaidro, ka citviet pasaulē, piemēram, Skandināvijā, HP Instant Ink pakalpojums pieejams jau pāris gadus, un tur to izmanto jau vairāki miljoni lietotāju. Būtiski, ka HP ir pirmais ražotājs, kas drukas abonēšanas pakalpojumu piedāvā klientiem Baltijā.
Lasīt tālāk
IBM Kolekcija var lepoties ar velviena Dino pievienošanos kolekcijai – IBM PS/1 (Type 2121)
Šis vectētiņš uz mūsu kolekciju atbrauca no Vidzemes. Jāpateicas cilvēkam kurš šos gadus to bija saglabājis, nevis nodevis metālos.
Tehniskais stāvoklis – samērā Ok, īsti nekādus defektus nenovēroju tīrot, bet nedaudz sīkāk tālāk.
Vizuālais stāvoklis – ņemot vērā šī IBM PS/1 modeļa vecumu, ir pat ļoti Ok. Lielākā bēda – ir nedaudz rūsa, bet labā ziņa – tā ir tikai nedaudz. Visādi citādi – arī vizuālais stāvoklis labs/atbilstošs datora vecumam (nieka 30 gadi).
Vispār šāda aparāta uzrašānās 2020 gadā LV, mani patīkamā ziņā izbrīnija, jo LV vispār nekad nav bijusi PS datoru vieta. Pie mums te līdz ar Atmodu sāka uzrasties PC (Personal Computer), kurus šodien pazīstam kā jebkuru no ikdienas datoru ar x86 procesoru. Taču PS (Personal System) datori, savā īsajā pastāvēšanas posmā, nekad īsti LV tā arī neparādijās, ja kāds uzradās, tad ar tā laika cilvēku zināšanām par IT tehniku, attieksme bija – “Kas tas vel tāds, vai tas ir dators?…“. Katrā ziņā tajā haosā kas 90’ajos bija LV, PS sistēmām vieta neatradās, jo laikam tas bija vairāk izplatīts ASV, bet ar ne uz ilgu. Toties ja kādam bija PC, tad tas cilvēks bija ciema karalis.
Arī man 90’o gadu vidū bija viens PS/2 (Model 60) kāds par laimi arī jau ir IBM Kolekcijas ģimenē. Tie bija laiki, kad grūti/dārgi vispār bija tikt pie datora, taču šis aparāts krasi atšķīrās no parastā datora, tapēc tiešām bija dīvaini un mums kā puikām, likās vesela ķēpa tikt pie spēlēm, detalizētāk jau tās problēmas neatceros.
Nelejot naftalīnu, atgriežos pie jaunā IBM Kolekcijas guvuma – nākamajā dienā šis Dino sāka saņemt pucēšanu, gāja gan grūtāk nekā sākumā biju domājis, jo aparāts labu laiku bija skumis kaut kur gan mitrumā, gan pec tam sausākā vietā, rezultātā kultūrslaņis pietiekamā daudzumā.
Kā jau redzams bildēs, aparāts iekšpusē bija tikai saputējis, nekāds niknais korozijas grauzējs tajā vel nebija iemeties. Tā nu lēnām pucējot un draudzējoties ar dažādiem tīrīšanas līdzekļiem, dažu dienu laikā jau parādijās pavisam cits skats uz aparātu.
Lielākais izaicinājums visā tīrīšanas procesā laikam bija – diskešu iekārta, kuras izjaukšana līdz ātomiem nelikās tā labākā doma, pie tik vecām detaļām un kontrukcijas. Tapēc atļāvos nohaltūrēt un tīrīt to pa visādiem stūriem lai tomēr tā tiktu iztīrīta, bet tai pat laikā nebūtu vajadzības jaukt ārā. Dažas bildes ieskatam.
Gala rezultāts tīrīšanai ir tīri apmierinoš, disketes nolasa bez jebkādem iebildumiem, galviņas pat nebija savam vecumam nebija īsti netīras, pat vati diži nesasmērēja. Taču rūsas pleķus ne no visurienes izdevās novākt, īpaši no augšējā vāka un “šūplādes“, bet tas ir salīdzinoš sīkums.
Tā palēnām IBM PS/1 no izjaukta stāvokļa sāka iegūt atpakaļ savu orģinālo formu.
Vajadzīga protams bija arī tīra mātes plate, uz kuras dzīvo Intel 386 SX procesors, ar 16 Mhz frekvenci. Padomājot par 1990’o gadu – drošvien diezgan kosmisks ātrums. Vel uz plates atrodas – 2MB operatīvās atmiņas, kuru var papildināt no priekšējā slota, ar vel 4MB (tā vismaz internets saka, mums nebija iespēja izmēģināt paplašināšanu), jo maksimālais operatīvas atmiņas apjoms šim aparātam esot 6MB. Vel uz plates var atrast aralēlo portu, printerim, seriālā porta ligzdu kur pieslēgt adapteri (adapteris bildēs zemāk), kā arī video adapteri. Un pašsaportami – uz plates dzīvo arī cietā diska un diskešuiekārtas kontroleri.
Attiecībā uz video, šīs Dino atgādina leģendāro Amstrad PC1512, kam bija sistēmbloka barošana iebūvēta monitorā. IBM PS/1 ir tieši tāds pats princips – no elektrības rozetes iet barošanas vads uz monitoru, no monitora iet barošanas vads uz IBM PS/1 sistēmbloku (pec baumām 27V), no kura savukārt vel nāk otrs vads uz monitoru ar videosignālu.
Princips šāds (vienīgi nav elektrības vads iesprausts).
Tad nu turpinu pucēt šo IBM PS/1 un sāku ar pašu korpusu un mātesplati. Atzīšos, ka arī korpusu nemaz tik viegli negāja tīrīt, jo tas korozijas zobs jau bija nedaudz iegrauzies un ne visu izdevās notŗiīt līdz kam spīdīgam, bet par laimi tikai korpsu, ne mātesplati. Vairāk bildēs.
Ar programmatūru šis Dīno atkal izceļās (kā viena daļa mūsu IBM Kolekcijas eksponātu ģimenes), jo tam ir uzinstalēta orģinālā programmatūra (IBM DOS, MS Works) Vācu valodā. Man vajadzēja kādas 20 minūtes lai saprastu, ka lamāšanās notiek par neaizsniedzamu command.com failu un lamājas par CMOS baterijas “nāvi“.
Nu, ko, pec dažām dienām cītīgas pucēšanas, viss it kā atkal saskrūvēts atpakaļ, kā arī tītītās plates noteikti ir nožuvušas, var ķerties pie mēģinājuma startēt sistēmu.
Te nu sākās brīnumi, kuri gan nepārsteidza, jo BIOS’a baterija bija nomirusi dabīgā nāvē, kas savukārt izraisija RTC (real time clock) resetošanos, par ko dabuju divus kļūdas paziņojumus (161 un 163). Tas viss būtu sīkums mūsdienu datoriem, taču – šim datoram nevar “ieiet BIOS’ā” jo gluži vienkārši nav tāda setup’a programmas datoram startējoties. Lai ko varētu mainīt sistēmas parametros – vajag vispirms iestartēties kādā no DOS sistēmām, no kurām startēt speciālas programmas BIOS konfigurācijai. Šajā momentā man pavērās pasākums jau pavisam citā dimensijā, jo – a) kur dabūt tās utilitas (labi, šīs paveicās atras samērā ātri) b) kā tās dabūt uz Dino IBM PS/1, jo tas neatpazīst diskešu iekārtu, pa cik parametri ir nobrukuši…. bet man nav pieejams neviens IDE <-> USB adapteris lai ko iekopētu no sava datora. Te nu prieks kur Tu rodies, man vismaz bija vecs Pentium 100 Mhz sistēmbloks, bet kā tad dabūt tajā? Bija pa rokai IDE DVD ROM’s – ierakstiju matricā pāris MB apjomā CD matricu un liku P1 no tās matricas kopēt uz Dino cietņa BIOS’a konfigurācijas utilitas. Ieskatam….
Šis birokrātiskais kopēšanas veids pat nostrādāja un utilitas veiksmīgi iekopējās. Nu ko, atliek likt cieto disku atkal atpakaļ un mēģināt salikt Dino IBM PS/1 BIOS’a paramtrus (baterija jau protams ir nomainīta uz normālu). Tas arī izdevās. Beigās viss strādā Ok, vienīgi viss Vāciski, bet ar laiku domājam to pārinstalēt.
Lai paveiktu vairāk, ir jāstrādā nevis vairāk, bet efektīvāk – plānojot laiku, rūpīgi izvērtējot prioritātes, kā arī izvēloties īstos “gadžetus”, kuru piedāvājums tirgū ir ļoti plašs, tāpēc mobilo sakaru operatora BITE tehnoloģiju eksperti apkopojuši informāciju par dažām biznesam īpaši noderīgām ierīcēm.
Attīstoties tehnoloģijām, biznesa vide mainās – uzņēmēji kļūst mobilāki un viņu ikdienā parādās aizvien jaunas ierīces, kas ļauj būtiski uzlabot darba produktivitāti, atvieglot darba ikdienu. Tāpēc BITES tehnoloģiju eksperti ir apkopojuši informāciju par ierīcēm, kas ļauj efektivizēt mūsdienu mazo un vidējo uzņēmumu darba ikdienu.
“New Matter MOD-t Desktop 3D Printer” ir piemērots risinājums tiem, kas vēlas vizualizēt savu ideju ātri un vienkārši, turklāt par saprātīgu cenu. Salīdzinoši nelielais printeris, kas aprīkots ar iebūvētu bezvadu uztvērēju, spēj radīt produkta vai koncepta prototipu nieka 20 minūšu laikā. Kā jau lielākajai daļai moderno iekārtu, arī šai var pieslēgties kā caur datoru, tā arī planšeti un viedtālruni.
Lai arī cik ērtas saulesbrilles mūsdienās tiktu ražotas, perfektas saulesbrilles atrast ir ārkārtīgi grūti. Ņemot vērā, ka cilvēku galvas formas ir ļoti dažādas, attiecīgi atrast maksimāli komfortablas brilles ir grūts uzdevums. Protams, daudzi cilvēki izvēlēsies skaistākās brilles, un, ja tās radīs nelielu diskomfortu, to, visdrīzāk, pacietīs.
Briļļu ražotājs Skelmet nodarbojas ar modernu saulesbriļļu izstrādi. Tās netiek veidotas ar vecmodīgiem paņēmieniem, bet gan izprintētas speciālos 3D printeros. Skelmet vispirms izmanto īpašu skeneri, kas noskenē 86 galvas punktus. Potenciālais briļļu nēsātājs pats var veikt skenēšanas procesu, to izdarot sava viedtālruņa Skelmet aplikācijā. Uzņēmuma vadītājs Rains Vangs gan norāda, ka šāda veida skenēšana nav 100% uzticama un labāk to izdarīt Skelmet sadarbības partneru veikalos.
Uzņēmuma radīto saulesbriļļu Falcon rāmja printēšanai tiek izmantots plastisks neilona pulveris, kas veido grūti salaužamu, elastīgu un izturīgu materiālu. Kopā ar lēcām brilles sver 17 gramus. Jāpiebilst, ka tās ir pasaulē vieglākās brilles, kas ir par 30% vieglākas par Oakley Flak Jacket brillēm.
Resursi: http://www.digitaltrends.com/
Latviešu valoda 
English (UK)