Sociālie tīkli izveidojās, lai būtu iespēja uzturēt saikni ar draugiem un dalīties patīkamās atmiņās. Taču Kaspersky Lab jaunākā pētījuma rezultāti liecina, ka tagad tā vietā sociālie tīkli daudzos izraisa negatīvas emocijas. Galvenokārt tas ir «Patīk» klikšķu medību dēļ — vairums jūtas nomākti vai sarūgtināti, ja ziņai nesaņem tik daudz «Patīk» klikšķu, cik cerēja. 42 % norāda, ka apskauž draugus, kad tie saņem vairāk «Patīk» klikšķu nekā viņi. Turklāt pētījums parāda, ka daudzi apskauž draugus, kad sociālajos tīklos redz viņu šķietami laimīgāko dzīvi.
Aptaujājot 16 750 respondentu visā pasaulē, Kaspersky Lab ir noskaidrojis, ka sociālie tīkli izraisa frustrāciju. Dažādu iemeslu dēļ daudzus pēc sociālajos tīklos pavadīta laika pārņem negatīvas emocijas, kas pārspēj sociālo tīklu pozitīvo ietekmi.
Lietotāji apmeklē sociālos tīklus pozitīvu iemeslu dēļ, lai justos labi. Lielākā daļa (65 %) izmanto sociālos tīklus, lai uzturētu kontaktus ar draugiem un kolēģiem, skatītu izklaidējošas un smieklīgas ziņas (60 %). Lietotāji velta daudz laika digitālā profila izveidei un piepildīšanai ar visu veidu pozitīviem elementiem, rakstīšanai par lietām, kas viņiem liek pasmaidīt (61 %). Stāstīšanai par labi pavadītu laiku svētkos un brīvdienās to izmanto(43 %).
Lai arī nepārsteidz, ka 72 % respondentu kaitina reklāma, frustrācijas iemesli ir dziļāki. Kaut gan no saskarsmes sociālajos tīklos lietotāji vēlas gūt pozitīvas emocijas, pēc draugu priecīgo ziņu apskates par brīvdienām, vaļaspriekiem un ballītēm viņus bieži vien pārņem sarūgtinājums. Iemesls – citi vairāk bauda dzīvi nekā viņi. Piemēram, 59 % ir bijis nepatīkami skatīties draugu ziņas no ballītes, uz kuru viņi netika uzaicināti, un 45 % atklāja, ka viņus negatīvi ietekmējušas draugu priecīgās brīvdienu fotogrāfijas. Turklāt 37 % atzina, ka savu senāko priecīgo ziņu apskate var radīt sajūtu, ka viņu pašu pagātne ir bijusi labāka par pašreizējo dzīvi.
Arī iepriekšējais pētījums parādīja respondentu vilšanos sociālajos tīklos, jo 78 % atzina, ka ir apsvēruši iespēju pavisam pamest sociālos tīklus. Vienīgais iemesls, kas viņiem liek palikt sociālajos tīklos, ir bailes zaudēt savas digitālās atmiņas – fotogrāfijas un saikni ar draugiem. Saiknes saglabāšana ar draugiem var būt grūti risināms uzdevums, taču Kaspersky Lab strādā pie risinājuma, lai palīdzētu lietotājiem saglabāt savas digitālās atmiņas.
«Mūsu attiecības ar sociālajiem tīkliem ir pārvērtušās par apburto loku. Mēs vēlamies apmeklēt mūsu iemīļotās sociālās platformas, lai pastāstītu savām kontaktpersonām par visu jauko, ko mēs darām, — tas mums liek justies labi,» norāda Kaspersky Lab sociālo mediju virziena vadītājs Jevgeņijs Čerešņevs. «Bet patiesībā tā dara visi, tāpēc, kad mēs piesakāmies sociālajā tīklā, mēs tiekam apbērti ar attēliem un ziņām par mūsu draugu izklaidi. Un izskatās, ka viņi vairāk bauda dzīvi nekā mēs. Ir viegli saprast, kāpēc tas ir nomācoši un kāpēc tik daudzi ir apsvēruši iespēju pavisam pamest sociālos tīklus. Problēmu rada tas, ka lietotāji jūtas notverti slazdā, jo ļoti daudz viņu vērtīgo atmiņu ir saglabāts sociālajā tīklā un viņi negrib zaudēt pieeju tām.»
Lai palīdzētu brīvāk izlemt, vai lietotāji vēlas palikt sociālajā tīklā vai atstāt to, nezaudējot digitālās atmiņas, Kaspersky Lab izstrādā jaunu lietotni. FFForget ļaus dublēt visas atmiņas no izmantotajiem sociālajiem tīkliem un glabāt drošā, šifrētā atmiņas konteinerā. Tādējādi lietotājiem dodot brīvību pamest jebkuru tīklu, kad rodas vēlēšanās, bet nezaudēt to, kas viņiem pieder — savu digitālo dzīvi.
FFForget ir plānots izlaist 2017. gadā. Interesenti var reģistrēties ffforget.kaspersky.com, lai saņemtu jaunumus, sīkāku informāciju, sniegtu atsauksmes un pirmie iegūtu piekļuvi.
