Vārda dienu šodien svin Igors, Ingvars, Margots
Kāds start-up uzņēmums Anglijas galvaspilsētā Londonā izveidojis inovāciju, kam tuvākajā nākotnē ir potenciāls aizstāt ūdens pudeles. Tā ir salīdzinoši liela ūdens lāse, kurā glabājas ūdens un kuru var apēst, tādējādi uzņemot nepieciešamo šķidrumu.
Tā nav zinātniskā fantastiska un projekta nosaukums ir Ooho. Ūdeni kapsulā notur želejveidīga membrāna, kas taisīta no augu un jūraszāļu ekstrakta. Tā spējīga dzīvot līdz sešām nedēļām, taču tad lāse izšķīst. Ūdens lāse ir veidota no dabīgām izejvielām, tādēļ cilvēka organismam nenodarīs pilnīgi nekādu kaitējumu.
Inovācijas izgudrotājs Skipping Rocks Lab vēlas likvidēt plastmasas pudeļu izmantošanu sadzīvē, tādējādi mazinot dabas piesārņojumu. Uzņēmums pavēstīja, ka, lai izgatavotu vienu ūdens lāsi, nepieciešamās finanses ir mērojamas divu centu apmērā.
Ir divi veidi, kā šādā veidā padzerties ūdeni. Burbulī var izdurt caurumu un ūdeni no tā izdzert vai arī to vienkārši apēst. Pārkožot, želejveidīgais materiāls izšķīdīs mutē, kas var radīt dīvainas sajūtas. Šāda inovācija būtu izcili piemērota tālo distanču skrējējiem. Padzerties no pudeles, atrodoties kustībā, ir ļoti sarežģīti, bet apēst ūdens burbuli un iegūt to pašu efektu ir krietni vienkāršāk.
Izgudrojumam tika veltīti atzinīgi vārdi Milānas Dizaina nedēļas ietvaros, kur tas saņēma Lexus dizaina apbalvojumu. Jāpiebilst, ka burbuļa veidotāji eksperimenta kārtā tajā ievietojuši arī alkoholiskos dzērienus, vien nosmīkņājot, ka nākotnē varēs ieraudzīt arī Jaegerbomb alkoholisko kapsulu.
Could this little blob replace the water bottle? Welcome to the future. pic.twitter.com/MrF3eZoZ12
— CNNTech (@cnntech) April 19, 2017
Japānas dizainers Košo Čuboi radījis interesantu tehnoloģijas ideju. Viņš izveidojis viedā kalendāra konceptu Magic Calendar. Tā pamatā ir e-papīra gudrais materiāls, kas sinhronizējas ar viedtālruni vai planšetdatoru.
Kalendāra projekts ir izveidots Android eksperimentu programmas ietvaros. Šajā programmā izstrādātāji var atrādīt savas idejas par dažādu gadžetu izveidi, kas sasaistīti ar Android programmatūru.
Konkrēti šajā kalendārā plānots ieviest sasaisti ar Google kalendāru. Respektīvi, tālrunī varēs atzīmēt notikumus, un tie attiecīgi tiks nosūtīti uz viedo kalendāru un iezīmēti pie konkrētā datuma.
Realitātē šāds izgudrojums izskatītos vēl iespaidīgāk, jo kalendārs pats reālajā laikā pieraksta notikumus. Sīkākās detaļas par kalendāru nav zināmas, kā arī nav skaidrs, kad tas reāli tiks izstrādāts.
Resursi: http://www.theverge.com
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (MIT) sadarbībā ar vienu no pasaulē ietekmīgākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem Microsoft izstrādājuši vēl nebijušus viedos tetovējumus. Pēc izskata tie ir gluži tādi paši kā parasti bērnu tetovējumi, ko var atrast košļājamo gumiju iepakojumos, taču atšķirība ir tāda, ka tie ietver vēl nebijušas funkcijas.
DuoSkin uzbūves pamatā ir materiāls, kas zināms kā gold leaf jeb zeltainā lapa. Šāds materiāls tiek izmantots dažādiem dekorēšanas darbiem gan sadzīves priekšmetiem, gan arī pārtikas produktiem. Kompānijas izvēlējās tieši šo materiālu, jo tas nesaplīsīs vai nedeformēsies brīdī, kad āda kustēsies, kas šāda veida tetovējumam ir ļoti svarīgi. Tetovējumos ir iestrādāti elektroniski elementi mikroskopiskos izmēros.
DuoSkin var tikt izmantots kā skārienpaliktnis, ar ko kontrolēt, piemēram, viedtālruni. Tāpat ar tā palīdzību var uzzināt, kāda ir tetovējuma nēsātāja ķermeņa temperatūra. Izstrādātāji gatavojas tetovējumā iestrādāt arī bezvadu interneta savienojumu un NFC, lai savienotos ar tuvumā esošajām ierīcēm un spētu tajā saglabāt vienkāršus datus. Taču, runājot par vēl tālāku nākotni, tetovējuma radītāji vēlas to padarīt gudrāku un iestrādāt spējas saglabāt svarīgu un mazliet advancētāku informāciju, piemēram, vilciena biļetes datus, ko varētu izmantot, ja biļete būtu pazudusi.
Plānots, ka DuoSkin tiks prezentēts Havaju salās notiekošā International Symposium on Wearable Computers 2016 ietvaros, kas plānots vien šī gada septembrī.
Resursi: https://qz.com
Britu dizaineris Bendžemins Hjūberts un viņa komanda šobrīd strādā pie jaunas ratiņkrēslu izveides, lai tuvākajā nākotnē, iespējams, atvieglotu dzīvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Cilvēki, kuriem liktenis lēmis atlikušo dzīvi pavadīt sēdus, būtu nepieciešami maksimāli ērti ratiņkrēsli, tomēr ne vienmēr tā ir realitāte. Bendžemins Hjūberts, meklējot atbildes uz šo jautājumu, attīstījis ideju par 3D printētu ratiņkrēslu un sapulcējis cilvēku grupu, kas to mēģina realizēt.
Viņa radītajā prototipā tiek izmantota tehnoloģija, kas, printējot, nosaka cilvēka ķermeņa formu, svaru un citas būtiskas lietas, lai krēslu maksimāli pielāgotu konkrētās personas ērtībām. Hjūberts slavēja savu veikumu, sakot, ka ratiņkrēsls palīdzēs izvairīties no traumām un diskomforta, turklāt to varēs pielāgot katra individuālajam stilam.
Tā plastiskais materiāls labāk absorbēs triecienus un neordinārais dizains palielinās stabilitāti. Jāpiebilst, ka Hjūberta izgudrojums, kas gan vēl nav realizēts dzīvē, nesen ieguva Dizaina Inovācijas balvu.
Resursi: http://money.cnn.com/2017/01/24/technology/3d-printed-wheelchair-benjamin-hubert-layer/index.html?sr=twCNN0124173d-printed-wheelchair-benjamin-hubert-layer1210PMVODtopLink&linkId=33714774
Pavisam nesen zinātnieki atklājuši ierīci, kas spēs palīdzēt paralizētiem cilvēkiem atkal stāvēt uz kājām un uzsākt jaunu dzīvi no baltas lapas.
Izgudrojuma nosaukums – “muguras smadzeņu interfeiss” , un būtībā tas ir mazītiņš implants, kas sastāv no diviem čipiem, un to izgudrojuši divi Šveices zinātnieki. Ar tā palīdzību profesori spēja atjaunot paralizēto pērtiķu spēju staigāt un pat skraidīt nieka 2 nedēļas pēc traumas gūšanas.
Kā tas strādā
Katra kustība, kas tiek veikta – ir nervu impulss. Kad mēs vēlamies piecelties no krēsla, smadzenes sūta signālu caur mugurkaula muskuļu nervu galiem, bet tie savukārt ceļ mūsu ķermeni kājās.
Paralīze – muguras smadzeņu un nervu traumas rezultāts. Tas nozīmē, ka nervu signāli nevar būt nogādāti no smadzenēm līdz citām ķermeņa daļām (kājām vai rokām). Jo augstāka ir mugurkaula trauma, jo plašāka ir paralīze.
Pētījumā ar pērtiķiem bija izmantota ierīce ar diviem čipiem. Pirmo čipu ievietoja smadzeņu daļā, kas ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu, bet otro – muguras smadzenēs.
Tiem, kuri ir paralizēti, smadzenes turpina sūtīt signālus muskuļiem, kaut arī tie nenonāk līdz adresātam. Tas ir līdzīgi, ja kāds pārgrieztu kabeli, kas stiepās no rozetes līdz televizoram. Strāva kabelī teorētiski ir, tomēr līdz televizoram tā nekādi netiek.
Signāls no viena devēja līdz otram tiek laists caur datoru, kas kodē signālu un transportē to tālāk caur nerviem. Būtībā tas atgādina bezvada interneta pieslēgumu. Pētījumu rezultāti parādīja, ka interfeiss atjauno nervu sistēmas darbību un atgriež spēju pārvietoties.
Zinātnieki saka, ka jaunais izgudrojums būs daudz lētāks nekā milzīgas konstrukcijas, kas tiek lietotas uz šo brīdī. “ Mēs ar aizrautu elpu gaidām, kad mūsu darba rezultātu varēs izmēģināt tūkstošiem cilvēku, kuriem kāds negadījums dzīvē neļauj vairs pārvietoties patstāvīgi,” saka EPFL zinātnieki.
Ģeniāli.
Latviešu valoda 
English (UK)