Vārda dienu šodien svin Francis, Modra
iedrība “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti aicina studentus un jauniešus no 18 gadu vecuma piedalīties noslēdzošajā Green Tech Hakatonā IV, kas no 22.-24. septembrim norisināsies klātienē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes telpās. 48 stundu ideju maratonā dalībniekiem būs iespēja risināt Latvijā zināmu uzņēmumu izvirzītos izaicinājumus, attīstīt savas biznesa idejas un pretendēt dalībai projektā “Studentu inovācijas programma”. Reģistrācija hakatonam, aizpildot pieteikšanās anketu šeit: https://forms.gle/P8pHGabozvTZSgRe8
Green Tech Hakatona mērķis ir savienot studentus, jauniešus un Latvijas uzņēmumus, lai sekmētu jauniešu izpratni par uzņēmējdarbību, procesiem un aktualitātēm biznesa vidē, un veicinātu radošas idejas uzņēmumu izaicinājumu risināšanā. Dalībnieki ir aicināti ne tikai risināt komersantu izaicinājumus, bet arī attīstīt un pilnveidot savu biznesa ideju, iegūt jaunus sadarbības partnerus un saņemt atbalstu uzņēmējspēju veicinošajā projektā “Studentu inovācijas programma”.
Lasīt tālāk
Riga TechGirls līdz šī gada 15. septembrim aicina sievietes pieteikties mentoru programmā, kurā līdz šim piedalījušās jau teju 1000 sievietes un iesaistījušies 660 IT eksperti. Pusgada garumā tajā būs iespēja saņemt tehnoloģiju jomā pieredzējušu mentoru atbalstu, attīstīt zināšanas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, kā arī iemēģināt roku izvēlētajā virzienā prakses projektos.
Mentoru programmā varēs iegūt gan vietējo, gan starptautisko mentoru atbalstu profesionālu IT prasmju attīstībai, neatkarīgi no tā, vai tie ir pirmie soļi tehnoloģiju jomā, vai vēlme virzīties uz priekšu savā karjerā. Ik gadu Riga TechGirls mentoru programmā iesaistās un karjeru tehnoloģiju jomā brīvprātīgi palīdz veidot ap 200 mentori, kuriem kopumā ir ap 250 mentorējamo. Programma ir piemērota arī tām sievietēm, kas studē vai strādā pilna laika darbu.
Valdes locekle un mentoru programmas vadītāja Diāna Butina komentē:
“Latvijas IT darba tigū nepārtraukti tiek meklēti jaunie speciālisti dažādās tehnoloģiju jomās, taču no tiem tiek sagaidīta praktiskā pieredze -. to ir grūti iegūt, it sevišķi tiem, kas pārprofilējas no kādas citas profesijas vai jomas. Līdz ar to jau otro gadu īpašu akcentu liksim uz projektiem, lai nodrošinātu iespēju gūt šo pieredzi. Darbojoties komandās, programmas dalībniecēm būs iespēja iejusties IT speciālistu ādā, meklējot risinājumus īstiem projektiem. Tādejādi programmas absolventēm, jau būs plašāka izpratne par IT projektiem un procesiem, kā arī praktiskā pieredze ko iekļaut CV, meklējot darbu tehnoloģiju nozarē. Būs arī pielāgoti projekti un iespējas attīstīt savas IT līderības prasmes tām dalībniecēm, kuras jau darbojās IT nozarē un vēlas augt tālāk.”
Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Šis elektroenerģijas patēriņš veicina klimata pārmaiņas, tāpēc uzņēmums Tet jau ilgstoši strādā, lai patēriņu pēc iespējas efektīvāk mazinātu.
Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro. Mērķis – uzlabot jaudas izmantošanas efektivitāti, patērējot mazāk elektroenerģijas iekārtu dzesēšanai un skaitļošanas jaudu dzēšanai, lai klientiem varētu piedāvāt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Datu centru enerģijas izmantošanas efektivitāti Tet novērtē, izmantojot PUE rādītāju. Jau šobrīd Pērses ielas datu centram tas ir 1,38, kas ir ļoti tuvu labākajiem rādītājiem, kādus šobrīd var sasniegt efektīvākie datu centri pasaulē.
“Mūsu datu centriem ir vienota monitoringa sistēma, lai datus varētu uzkrāt, analizēt un sistēmu pilnveidot. Datu centros palielinām dzesēšanas temperatūras sliekšņus, jo jaunos serverus var dzesēt augstākā temperatūrā. Dzesēšanas tehnoloģijās izmantojam ārpusē pieejamo vēsāko gaisu, to speciāli neatdzesējot (free cooling tehnoloģijas), mainām arī kondicionēšanas iekārtas uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām. Uzskatām, ka zemu emisiju datu centra pakalpojums, kļūs par augošu vērtību klientu acīs un uzlabos uzņēmuma konkurētspēju,” stāsta Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.
Lasīt tālāk
Šā gada 10. oktobrī Rīgā notiks otrais Latvijas FinTech forums, kas pulcēs Latvijas un Eiropas valstu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītājus, finanšu un tehnoloģiju profesionāļus, investorus un amatpersonas. Uz foruma galvenās skatuves eksperti diskutēs par aktuālām FinTech tēmām, bet līdztekus norisināsies šāgada foruma jaunums – FinTech uzņēmumu konkurss Fintech Factor.
Forumu rīko Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).
“Lai veicinātu FinTech uzņēmumu attīstību un inovācijas finanšu sektorā, Latvijas Banka nodrošina dažādus atbalsta mehānismus, t. sk. konsultācijas Inovāciju centrā un iespēju testēt inovatīvus produktus Regulatīvajā smilškastē, raitu un saprotamu licencēšanas procesu un izglītojošus pasākumus. Papildus tam šoruden aicinām FinTech uzņēmumus izmantot īpašu iespēju – konkursā Fintech Factor prezentēt savu biznesa ideju ekspertu žūrijai un saņemt tūlītējas konsultācijas, kas palīdzēs biznesa izaugsmē,” norāda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Lasīt tālāk
Latvijas vadošais mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT kopš gada sākuma strauji paplašinājis 5G tīklu, kas tagad pieejams gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju un aptver 45% Latvijas teritorijas. Visaktīvākie 5G izmantotāji pēc patērēto gigabaitu skaita uz vienu lietotāju ir Pierīgas novados – Ādažu, Ķekavas un Mārupes novados, kā arī Augšdaugavas, Jēkabpils un Saldus novados.
Kopumā pērn LMT investējis gandrīz 35 miljonus eiro tīkla un infrastruktūras izbūvē, bet šogad – jau 14 miljonus eiro, ievērojamu daļa investīciju novirzot 5G tehnoloģiju izvēršanai visā Latvijā. Kopējais LMT bāzes staciju skaits šobrīd pārsniedz 1580. Tas ļauj nodrošināt kvalitatīvus sakarus arvien pieaugoša interneta patēriņa apstākļos un veicina klientu pieslēgumu skaita pieaugumu.
“Neraugoties uz izaicinošajiem ārējiem apstākļiem – pieaugošu inflāciju, resursu cenām, Ukrainā notiekošo karu, LMT tīkla modernizācijas un tehnoloģiju inovāciju ieceres tiek īstenotas, kā paredzēts. Izcila sakaru kvalitāte un ātrs, pieejams internets šādos apstākļos ir īpaši svarīgs, jo ikvienam jābūt pieejai uzticamām ziņām un iespējai sazināties ar apkārtējiem. Tāpat ir būtiski mainījušies interneta lietotāju paradumi, daļu darba veicot attālināti, tāpēc ātriem un kvalitatīviem sakariem ir liela nozīme tautsaimniecības izaugsmē. LMT darbs pie 5G tīkla paplašināšanas ir atbilde uz 21. gadsimta izaicinājumiem, vēl vairāk – par krietnu soli tos apsteidzam, jau šodien ikvienam piedāvājot nākotnes risinājumus,” stāsta LMT prezidents Juris Binde.
Lasīt tālāk