Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Šis elektroenerģijas patēriņš veicina klimata pārmaiņas, tāpēc uzņēmums Tet jau ilgstoši strādā, lai patēriņu pēc iespējas efektīvāk mazinātu.
Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro. Mērķis – uzlabot jaudas izmantošanas efektivitāti, patērējot mazāk elektroenerģijas iekārtu dzesēšanai un skaitļošanas jaudu dzēšanai, lai klientiem varētu piedāvāt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Datu centru enerģijas izmantošanas efektivitāti Tet novērtē, izmantojot PUE rādītāju. Jau šobrīd Pērses ielas datu centram tas ir 1,38, kas ir ļoti tuvu labākajiem rādītājiem, kādus šobrīd var sasniegt efektīvākie datu centri pasaulē.
“Mūsu datu centriem ir vienota monitoringa sistēma, lai datus varētu uzkrāt, analizēt un sistēmu pilnveidot. Datu centros palielinām dzesēšanas temperatūras sliekšņus, jo jaunos serverus var dzesēt augstākā temperatūrā. Dzesēšanas tehnoloģijās izmantojam ārpusē pieejamo vēsāko gaisu, to speciāli neatdzesējot (free cooling tehnoloģijas), mainām arī kondicionēšanas iekārtas uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām. Uzskatām, ka zemu emisiju datu centra pakalpojums, kļūs par augošu vērtību klientu acīs un uzlabos uzņēmuma konkurētspēju,” stāsta Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.
Lasīt tālākŠā gada 10. oktobrī Rīgā notiks otrais Latvijas FinTech forums, kas pulcēs Latvijas un Eiropas valstu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītājus, finanšu un tehnoloģiju profesionāļus, investorus un amatpersonas. Uz foruma galvenās skatuves eksperti diskutēs par aktuālām FinTech tēmām, bet līdztekus norisināsies šāgada foruma jaunums – FinTech uzņēmumu konkurss Fintech Factor.
Forumu rīko Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).
“Lai veicinātu FinTech uzņēmumu attīstību un inovācijas finanšu sektorā, Latvijas Banka nodrošina dažādus atbalsta mehānismus, t. sk. konsultācijas Inovāciju centrā un iespēju testēt inovatīvus produktus Regulatīvajā smilškastē, raitu un saprotamu licencēšanas procesu un izglītojošus pasākumus. Papildus tam šoruden aicinām FinTech uzņēmumus izmantot īpašu iespēju – konkursā Fintech Factor prezentēt savu biznesa ideju ekspertu žūrijai un saņemt tūlītējas konsultācijas, kas palīdzēs biznesa izaugsmē,” norāda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Lasīt tālākOrganizāciju “She Can Do IT” ir nodibinājušas 11 sievietes, kuras ir programmētājas. Viņas visas vieno fakts, ka iepriekš viņas strādājušās citā nozarē. Un ceļā uz darbu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā viņām visvairāk pietrūcis mentoru padoma un atbalsta, lai cīnītos ar stereotipiem.
“”Skolas laikā strādāji Hesburger? Nē? Paldies.” “Ja sieviete neiemācās programmēt bērnībā, tad viņa neiemācīsies nekad.” “Cik tev ir bērnu?” “Mēs tomēr dosim priekšroku kandidātam, kurš potenciāli neaizies bērna kopšanas atvaļinājumā.” “Mums ir kolēģis, kurš nevar pieņemt faktu, ka viņa komandā būs sieviete programmētāja.” Šie nav izdomāti dialoga fragmenti. Tās ir reālas atbildes darba intervijās, par kurām man stāsta sievietes programmētājas. Tāpēc es nolēmu atbalstīt šīs kustības veidošanos, jo tā nedrīkst būt. Īpaši tāpēc, ka mums ir ļoti vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti IT nozarē,” saka programmēšanas skolas “Codelex” vadītājs un izveidotājs Sandris Artemjevs. Tieši viņš iedrošinājis skolas absolventes sākt runāt par realitāti IT jomā un attieksmi pret sievietēm tehnoloģijās, dibinot organizāciju “She Can Do IT”.
Lasīt tālākCeļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu lietotāji, ir strauji audzis, tāpēc jau tagad stājušās spēkā izmaiņas Ceļu satiksmes likumā un tuvākajā laikā būs izmaiņas arī Ceļu satiksmes noteikumos. Lai aktualizētu normatīvos iestrādātās drošības prasības, veicinātu cieņpilnu attieksmi starp visiem satiksmes dalībniekiem un mazinātu ar elektroskrejriteņiem saistītus nelaimes gadījumus, Latvijas Automoto biedrība (LAMB) uzsāk sociālo kampaņu “Neesi SkrejKritenis”
Statistika neglaimo elektroskrejriteņiem – pēdējo 4 gadu laikā cietušo elektroskrejriteņu vadītāju skaits audzis 10 reizes un šogad cietušo skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir teju dubultojies, liecina CSDD apkopotā statistika. Ja pērn pirmajos piecos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos cietuši 64 elektroskrejriteņu vadītāji, tad šogad šis skaitlis jau pārsniedz 90.
Lasīt tālākLai veicinātu pārgalvīgo skrejriteņu lietotāju ātrāku paradumu maiņu un drošu pārvietošanos, “Bolt” ieviesis jaunu drošības funkciju – pārgalvīgas braukšanas rādītāju. Turpmāk ierobežos tos skrejriteņu lietotājus, kuri regulāri turpina pārvietoties bezatbildīgi.
Pateicoties skrejriteņu lietotāju pieaugošai pieredzei un “Bolt” ieviestajām drošības funkcijām, “Bolt” skrejriteņu lietotāju drošas braukšanas paradumi pakāpeniski uzlabojas. Taču neskatoties uz to, neliela daļa skrejriteņu lietotāju regulāri turpina pārvietoties bezatbildīgi, izturoties ar nevērību pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus un brauciena laikā atkārtoti veicot bīstamus manevrus. Jaunieviestais pārgalvīgas braukšanas rādītājs un plānotie ierobežojumi palīdzēs šo risināt.
Lasīt tālāk