Kibernoziedznieki uzdarbojas svētkos

2016. gada ceturtajā ceturksnī 319 tūkstoši lietotāju saskārušies ar ļaunprogrammatūrām, kas spēj nozagt naudu vai vērtīgu finanšu informāciju. Tas ir par 22,49 % vairāk nekā tajā pašā laikposmā 2015. gadā. Uzbrukumu skaita pieaugums tika novērots Melnajā piektdienā, Kiberpirmdienā un Ziemassvētkos.
Svētku laiks ir pievilcīgs periods arī kibernoziedzniekiem, kuri izmēģina jaunas iespējas, kā nelikumīgi izmantot iedzīvotājus tajā gada posmā, kad viņi vairā nekā parasti tērē naudu internetā.
2016. gada beigās Kaspersky Lab pētnieki atskatījās uz kiberdraudu ainu 2014. un 2015. gada svētku periodā (oktobrī, novembrī un decembrī). Viņu galvenais secinājums — noziedznieki cenšas piesaistīt ļaunprātīgās kampaņas noteiktiem svētku datumiem.
Kaspersky Lab aizsardzības tehnoloģijas konstatēja uzbrukumus par 22,49 % vairāk lietotāju nekā tajā pašā periodā 2015. gadā. Tas nozīmē, ka pēc krituma 2014. gadā kibernoziedznieki atkal iegulda tādu ļaunprogrammatūru izstrādē, kas spēj zagt finanšu datus, piemēram, kredītkaršu informāciju un tiešsaistes banku akreditācijas datus.
Uzbrukumu dinamika 2016. gada novembrī liecina, ka rudens un ziemas svētku periodā kibernoziedzniekiem vispievilcīgākā diena ir Kiberpirmdiena. 2016. gada novembrī Kaspersky Lab aizsardzības tehnoloģijas atklāja ievērojamu uzbrukumiem pakļauto lietotāju skaita kāpumu, un 28. novembrī (Kiberpirmdienā) tika uzbrukts divreiz vairāk lietotāju nekā iepriekšējā dienā.

Savukārt Melnajā piektdienā un Ziemassvētkos ir cits modelis — uzbrukumu dinamikas krass pieaugums ir vērojams vienu vai divas dienas pirms faktiskajiem svētku datumiem. Šīs ļaunprātīgās rīcības atšķirības var izskaidrot ar svētku īpatnībām. Atšķirībā no Melnās piektdienas un Ziemassvētkiem Kiberpirmdiena ir pilnīgi veltīta pārdošanai tiešsaistē, tāpēc noziedznieki saskata lielāku jēgu koncentrēt ļaunprātīgās kampaņas tieši šajā datumā.
Savu mērķu sasniegšanai noziedznieki izmantoja kādu no 30 banku Trojas zirgu ģimenēm, ko pastāvīgi izseko Kaspersky Lab. Visplašāk izplatītās ir piecas no tām: Zbot, Nymaim, Shiotob, Gozi un Neurevt. Šie Trojas zirgi svētku periodā ir atbildīgi par uzbrukumiem 92,35 % lietotāju.
Parasti noziedznieki nesāk izņemt naudu no nozagtajām kartēm uzreiz pēc zādzības. Bieži viņi nogaida vairākas nedēļas vai pat mēnešus, lai vispirms sagatavotos naudas saņemšanai,» sacīja Kaspersky Lab drošības eksperts Oļegs Kuprejevs.
Kaut gan svētku sezona ir pagājusi, mēs iesakām paturēt prātā vairākus vienkāršus noteikumus, lai būtu drošībā, veicot finanšu operācijas internetā.
* Nenoklikšķiniet uz saitēm, kas ir saņemtas no svešiniekiem, vai uz aizdomīgām saitēm, ko atsūtījuši draugi sociālo tīklu vietnēs vai pa e-pastu. Tās var būt ļaunprātīgas.
* Neievadiet kredītkartes datus nepazīstamās vai aizdomīgās vietnēs, lai nenodotu tos kibernoziedznieku rokās. Ja šādas tīmekļa vietnes piedāvā izdevīgus darījumus, kas izskatās pārāk labi, lai      būtu īsti, visticamāk, tās pieder noziedzniekiem.
*Pirms jebkādu akreditācijas datu vai konfidenciālas informācijas ievadīšanas vienmēr atkārtoti pārbaudiet, vai tīmekļa vietne ir īsta (vismaz apskatiet URL). Viltotas tīmekļa vietnes var izskatīties  tieši tāpat kā īstās.
* Instalējiet ierīcē drošības risinājumu ar iebūvētām tehnoloģijām, kas ir paredzētas finanšu izkrāpšanas novēršanai. Piemēram, Kaspersky Lab risinājumos ietvertā tehnoloģija Safe Money izveido  finanšu darījumiem drošu vidi visos līmeņos.
Lasiet vairāk par finanšu apdraudējumiem 2016. gada svētku periodā mūsu rakstā tīmekļa vietnē Securelist.com.