Vārda dienu šodien svin Francis, Modra
Lidosta “Rīga” un Lietuvas lidostu uzņēmums “Lietuvos oro uostai”, kopīgā projektā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu 3,65 miljonu eiro apmērā, turpmākajos trīs gados modernizēs lidlauku elektroapgādes sistēmas.
“Elektroapgādes sistēmas modernizācija un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir nozīmīgs solis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu lidostas klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas Savienības zaļajam kursam un kopējiem Eiropas Savienības klimata neitralitātes mērķiem, kā arī ACI Europe iniciatīvai “Net Zero 2050″, kam esam pievienojušies,” saka lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Elektroapgādes infrastruktūras modernizācijas projekts lidostā “Rīga” paredz esošā elektrotīkla pārbūvi no pašreizējā 10 kilovoltu uz 20 kilovoltu tīklu un saules paneļu parka uzstādīšanu uz vairāku lidostas ēku jumtiem atjaunojamo energoresursu ieguvei.
Savukārt elektrouzlādes punktu izbūve lidlauka perona un tehniskajā zonā nepieciešama, lai līdz 2027. gadam varētu nomainīt daļu lidostas izmantotā iekšdedzes transporta uz elektrotransportu un nodrošinātu atjaunojamo resursu pieejamību elektrotransporta uzlādei gan lidostas, gan citiem lidostā strādājošiem pasažieru apkalpošanas uzņēmumiem.
“Lietuvos oro uostai” attīstības departamenta direktors Arnas Dumanas informē: “Šī finansējuma iespēja ļaus mums attīstīt elektromobiļu uzlādes infrastruktūru Kauņas un Viļņas lidostā. Vienlaikus investēsim arī īpaši gaisa kuģiem paredzētās virszemes apkalpošanas elektroiekārtās. Tie ir svarīgi soļi, kas mūsu uzņēmumu tuvinās vērienīgajiem “Net Zero” mērķiem.”
Projektu “Elektroenerģijas apgādes un uzlādes infrastruktūras izveide Baltijas valstu lidostās Ziemeļjūras–Baltijas CNC/TEN-T koridorā pārejai uz videi draudzīgām operācijām” lidosta “Rīga” īstenos sadarbībā ar Lietuvas lidostām. Kopējais Eiropas Savienības fondu programmas “CEF 2 Transport – Alternative Fuels Infrastructure Facility – Zero Emissions” līdzfinansējums projektam ir 3,65 miljoni eiro jeb 50% no projekta kopējām izmaksām. Lidostai “Rīga” piešķirti 1,79 miljoni, bet “Lietuvos oro uostai” – 1,85 miljoni eiro, un tikpat uzņēmumiem būs jāiegulda arī pašiem.
Projekta sagatavošanā kā konsultanti piedalījās arī “PwC” pārstāvji.
Starptautiskais pašapkalpošanās un automatizācijas risinājumu ražotājs “Omnic” Liepājā būvēs jaunu rūpnīcu, lai ražotu pakomātus Eiropas tirgum, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.
Šobrīd vēl tiek precizēta potenciāli vislabākā atrašanās vieta ražotnei, bet pirmie būvdarbi varētu tikt uzsākti jau šogad.
Darbu jaunā rūpnīca varētu sākt 2024. gadā.
Kā norāda uzņēmumā, šobrīd vēl esot grūti pateikt precīzas Liepājas rūpnīcas izmaksas, bet līdzīgā ražotnē Gruzijā “Omnic” investēja 8 miljonus eiro.
Liepājas rūpnīcā plānots ražot paku skapīšus, pašapkalpošanās kases aparātus, ar saules paneļiem aprīkotus pakomātus, paku skapīšus-ledusskapjus, kā arī dažādus citus pašapkalpošanās un automatizācijas risinājumus.
Lasīt tālāk
Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Šis elektroenerģijas patēriņš veicina klimata pārmaiņas, tāpēc uzņēmums Tet jau ilgstoši strādā, lai patēriņu pēc iespējas efektīvāk mazinātu.
Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro. Mērķis – uzlabot jaudas izmantošanas efektivitāti, patērējot mazāk elektroenerģijas iekārtu dzesēšanai un skaitļošanas jaudu dzēšanai, lai klientiem varētu piedāvāt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Datu centru enerģijas izmantošanas efektivitāti Tet novērtē, izmantojot PUE rādītāju. Jau šobrīd Pērses ielas datu centram tas ir 1,38, kas ir ļoti tuvu labākajiem rādītājiem, kādus šobrīd var sasniegt efektīvākie datu centri pasaulē.
“Mūsu datu centriem ir vienota monitoringa sistēma, lai datus varētu uzkrāt, analizēt un sistēmu pilnveidot. Datu centros palielinām dzesēšanas temperatūras sliekšņus, jo jaunos serverus var dzesēt augstākā temperatūrā. Dzesēšanas tehnoloģijās izmantojam ārpusē pieejamo vēsāko gaisu, to speciāli neatdzesējot (free cooling tehnoloģijas), mainām arī kondicionēšanas iekārtas uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām. Uzskatām, ka zemu emisiju datu centra pakalpojums, kļūs par augošu vērtību klientu acīs un uzlabos uzņēmuma konkurētspēju,” stāsta Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.
Lasīt tālāk
No šī gada aprīļa tehnoloģiju uzņēmums “Wolt” uzsāka diennakts pakalpojumu visās Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Tallinā un Viļņā. Kā liecina uzņēmuma apkopotie dati, nakts stundās Rīgas iedzīvotāji starp Baltijas kaimiņiem izceļas ar kāri pēc saldējuma un ziediem, kā arī iegādājoties grūtniecības testus. Savukārt visu Baltijas valstu galvaspilsētu iedzīvotāji un viesi laika posmā no pusnakts līdz astoņiem rītā iecienījuši ātrās uzkodas – picas, kebabus, burgerus un frī kartupeļus.
“Pirms vairāk nekā gada aicinājām savus sadarbības partnerus – restorānus un mazumtirdzniecības veikalus – pārskatīt savus darba laikus, jo vēlu vakaros novērojām ievērojamu pasūtījuma skaita pieaugumu. Mūsdienu sabiedrības dzīvesstils un elastīgās darba stundas strauji mainās, kas liek pielāgoties arī dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, ēdinātājiem un tirgotājiem. Šobrīd Rīgā ir tūkstošiem cilvēku, kuriem nakts stundas ir ērtākais laiks lielāku vai mazāku pirkumu veikšanai. Tāpat nereti tieši naktīs ir vajadzība pēc pirmās nepieciešamības precēm un, kā redzams pēc biežākajiem pasūtījumiem, arī pēc nozīmīgiem un pat dzīvi mainošiem pirkumiem, tāpēc ir lieliski, ja sev nepieciešamo vari saņemt tieši tad, kad tas ir aktuāli,” skaidro Wolt vadītāja Baltijā pienākuma izpildītājs Mantas Lomsargis.
Lasīt tālāk
Latvijas vadošais mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT kopš gada sākuma strauji paplašinājis 5G tīklu, kas tagad pieejams gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju un aptver 45% Latvijas teritorijas. Visaktīvākie 5G izmantotāji pēc patērēto gigabaitu skaita uz vienu lietotāju ir Pierīgas novados – Ādažu, Ķekavas un Mārupes novados, kā arī Augšdaugavas, Jēkabpils un Saldus novados.
Kopumā pērn LMT investējis gandrīz 35 miljonus eiro tīkla un infrastruktūras izbūvē, bet šogad – jau 14 miljonus eiro, ievērojamu daļa investīciju novirzot 5G tehnoloģiju izvēršanai visā Latvijā. Kopējais LMT bāzes staciju skaits šobrīd pārsniedz 1580. Tas ļauj nodrošināt kvalitatīvus sakarus arvien pieaugoša interneta patēriņa apstākļos un veicina klientu pieslēgumu skaita pieaugumu.
“Neraugoties uz izaicinošajiem ārējiem apstākļiem – pieaugošu inflāciju, resursu cenām, Ukrainā notiekošo karu, LMT tīkla modernizācijas un tehnoloģiju inovāciju ieceres tiek īstenotas, kā paredzēts. Izcila sakaru kvalitāte un ātrs, pieejams internets šādos apstākļos ir īpaši svarīgs, jo ikvienam jābūt pieejai uzticamām ziņām un iespējai sazināties ar apkārtējiem. Tāpat ir būtiski mainījušies interneta lietotāju paradumi, daļu darba veicot attālināti, tāpēc ātriem un kvalitatīviem sakariem ir liela nozīme tautsaimniecības izaugsmē. LMT darbs pie 5G tīkla paplašināšanas ir atbilde uz 21. gadsimta izaicinājumiem, vēl vairāk – par krietnu soli tos apsteidzam, jau šodien ikvienam piedāvājot nākotnes risinājumus,” stāsta LMT prezidents Juris Binde.
Lasīt tālāk